Latvijai nepieciešams pildīt savus mājasdarbus gan uzņēmējdarbības, gan investīciju, gan izglītības, kā arī darbaspēka un produktivitātes jomās, lai nezaudētu iespēju, ko tai ir devusi iestāšanās eirozonā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš sacīja, ka iestāšanās eirozonā un pievienošanās otrai lielākajai valūtai pasaulē nenoliedzami Latvijai ir devusi ekonomisko stabilitāti, uzlabojusi tās kredītreitingus un valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Tāpat pie ieguvumiem politiķis uzskaitīja izmaksu samazināšanos uzņēmējdarbībā, valūtas riska kritumu darījumos, kā arī iespēju paaugstināt Latvijas ražotspēju. «Mums ir ļoti stipra valūta aiz muguras un mēs spējam ļoti labi darboties,» pauda Ašeradens.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir vairāki makroekonomiskie aspekti, pie kuriem nepieciešams strādāt, lai iepriekšminētos ieguvumus nezaudētu. «Latvijas iestāšanās eirozonā viennozīmīgi veicinājusi Latvijas makroekonomisko stabilitāti un ir atvieglojusi jebkādu integrāciju eirozonā un Eiropas kodolā. Tomēr mums ir jāizdara savi mājasdarbi. Ja mēs tos nedarīsim, tad ir iespēja, ka to, ko mums iestāšanās eirozonā devusi, mēs varam pazaudēt,» skaidroja politiķis.
Pēc viņa teiktā, eirozona Latvijai ir uzlikusi būtisku pienākumu nastu, tostarp salīdzināt Latvijas ekonomiku ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikām. Veicot salīdzinājumu ar valstīm, kuras 700 kilometru rādiusā atrodas no Rīgas, Ašeradens secināja, ka Rīga nav lielākā pilsēta jeb urbānais centrs aplūkotajā reģionā, jo citas ekonomikas ir lielākas un daudz produktīvākas nekā Latvijas ekonomika. Ministrs skaidroja, ka vērtējot šo situāciju eirozonas kontekstā, rodas jautājums par produktivitāti un konkurētspēju Latvijas uzņēmējdarbības vidē.
Ašeradens norādīja, ka Latvijas reālā produktivitāte ir 44% no ES vidējās produktivitātes, turklāt Latvijā novērojams straujš darbaspēka izmaksu pieauguma ātrums. Šā gada pirmajā ceturksnī, pēc ministra teiktā, darbaspēka izmaksas pieauga par 7%, turpretī produktivitāte auga par 2%. Viņš uzsvēra, ka šādi rādītāji rada risku Latvijai nonākt vidējā ienākumu «slazdā», jo ienākumu izmaksas ir lielākas nekā produktivitāte, ko uzņēmējdarbības vide nevarēs izturēt.
Tāpat politiķis sacīja, ka Latvijai ir dots izcils instruments – eiro valūta, lai sekmētu tās eksportu. Tomēr viņš norādīja, ka Igaunijā un Lietuvā iekšzemes kopprodukta struktūrā ienākumi no eksporta veido attiecīgi 81% un 76%. Pēc ministra teiktā, Latvijā šis īpatsvars ir zem 60%. «Tas ir vēl viens jautājums par Latvijas spēju iekļauties globālajās vērtību ķēdēs. Eiro ir izcils stimuls,bet mums ir mājasdarbs, lai to paveiktu,» skaidroja Ašeradens.
Savukārt apskatot investīciju vidi, ministrs sacīja, ka Latvijā ir divu veidu investīcijas – betons un «Bentliji». «Vai nu mēs investējam infrastruktūrā, vai investējam lietās, kas mums nav vajadzīgas, bet liekas, ka mums ir nepieciešamas. (..) Latvija neinvestē mazāk par ES, bet mēs izvēlamies investēt nepareizā virzienā,» sacīja politiķis.
Tāpat viņš izcēla, ka Latvijā patlaban ļoti problemātisks ir darbaspēka jautājums, jo no 900 000 strādājošajiem, 300 000 nav kvalifikācijas, turklāt 82 000 tuvākajā laikā būs ļoti grūti atrast darbu, jo darba tirgus struktūra un produktivitāte ļoti strauji mainās.
Ašeradens arī uzsvēra, ka Latvijā pašlaik ļoti pietrūkst vidējā profesionālā posma darbinieku, kuru deficīts ir aptuveni 30 000. Turpretī pārprodukcija Latvijā ir sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu vidū, no kuru kopējā skaita aptuveni 10 000 netiks nodarbināti. Tomēr visvairāk trūkst zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) speciālistu, kas patlaban ir galvenā problēma darbaspēka jomā Latvijā.
Ministrs skaidroja, ka arī Latvijas augstākās izglītības iestādes ekonomikai nevar sniegt pilnvērtīgu pievienoto vērtību, jo, atbilstoši pasaules universitāšu reitingiem, Latvija var uzrādīt vienu universitāti, kas parādās tikai 500 vai 700 labāko augstskolu vidū. Turpretī Skandināvijas valstu universitātes uzrāda ārkārtīgi augstu reitingu. «Ja skatāmies ekonomiku, tad par kādu pievienoto vērtību ekonomikā mēs varam runāt, ja universitāšu reitingi Latvijā ir tik zemi un atrodas attiecīgi zemākajā grupā un visi šie jautājumi netiek risināti,» vaicāja Ašeradens.
