Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana par vienu procentpunktu veselības nozares finansēšanai nebūs ilgtermiņa risinājumus, kā arī mazinās plānotās nodokļu reformas pozitīvo ietekmi, aģentūrai norādīja banku analītiķi, komentējot iespējamo PVN likmes celšanu, lai iegūtu finansējumu veselības nozarei.
Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, lai arī no ekonomikas izaugsmes viedokļa PVN likmes celšana finansējuma iegūšanai veselības nozarei, iespējams, nav pats sliktākais variants, jo patēriņa nodokļi kopumā ir mazāk kaitīgi ekonomikas izaugsmei nekā kapitāla vai darbaspēka nodokļi, par šādu risinājumu būtu piesardzīgs.
«Pēdējos gados Latvija no dažādām starptautiskajām organizācijām vairākas reizes ir saņēmusi rekomendācijas samazināt nodokļu slogu zemākām darba algām un pārnest to uz ekonomikai mazāk kaitīgiem nodokļiem viediem, piemēram, īpašuma, vides vai patēriņa nodokļiem. Taču skaidrs, ka šis būtu zināmā mērā regresīvs pasākums. PVN palielināšana nozīmētu patēriņa cenu kāpumu un to maksās visi iedzīvotāji, savukārt plānoto darbaspēka nodokļu samazinājumu pārsvarā saņems tikai strādājošie. Līdz ar to būtu jādomā, kā šo kompensēt citām iedzīvotāju grupām,» teica Āboliņš.
Viņš arī minēja, ka PVN palielināšana noteikti mazinās plānotās nodokļu reformas pozitīvo ietekmi, tādēļ, ja veselības nozares finansējuma nodrošināšanai šāds lēmums tiks pieņemts, būs jāpārskata nodokļu reformas pozitīvās ietekmes prognozes.
Tāpat viņš norādīja, ka PVN likmes celšana par vienu procentpunktu veselības nozares finansēšanai, visticamāk, nebūs ilgtermiņa risinājumus. «PVN likmes palielināšana par vienu procentpunktu budžetā varētu dot aptuveni 100-120 miljonus eiro gadā, kas palīdzētu aizlāpīt caurumus, taču problēmas veselības nozarē pilnībā neatrisinās un turpmākajos gados nozarei būs jāmeklē vēl papildu finansējums. Savukārt, ja PVN tiktu celts par vairāk nekā vienu procentpunktu, tad PVN likmes ziņā jau būsim stipri virs Eiropas Savienības vidējās likmes un Latvijā tā būtu augstāka nekā Lietuvā (21%) un Igaunijā (20%), kas atkal negatīvi ietekmētu, piemēram, degvielas tirgotājus,» klāstīja Āboliņš.
Viņš arī atzina, ka veids, kādā šobrīd tiek meklēts finansējums veselības nozarei, šķiet diezgan haotisks. «Kopumā tas šobrīd nedaudz atgādina iepriekšējo gadu budžeta veidošanu, kad pēdējā brīža naudas meklējumi veselības vai kādas citas nozares finansēšanai ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tikušas raustītas nodokļu likmes. Tas protams rada bažas par to, vai nodokļu politikā izdosies panākt stabilitāti un paredzamību, kas tik ļoti nepieciešama uzņēmējiem,» sacīja Āboliņš.
Arī «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nodokļu reformas aprisēs sāk izkristalizēties arvien vairāk trūkumu, kas pasvītro to, ka tik strauja un plašu pārmaiņu ieviešana ir riskants pasākums. Tādēļ plānotās izmaiņas būtu ieviešamas pakāpeniskāk, kas ļautu kvalitatīvāk sagatavoties pārmaiņām un izvairīties no haotiskuma.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ideja par PVN palielināšanu ir loģiska, jo iemieso nodokļu sloga pārnešanas no darbaspēka uz patēriņu īstenošanu, taču pie nosacījuma, ja tas patiešām tiek veikts. «Protams, ka tas nav populārs solis, tādēļ tas no Finansu ministrijas puses sākotnēji tika noraidīts,» piebilda Gašpuitis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka lielākais jautājums ir par veselības budžeta ilgtspējīgumu, tādēļ PVN celšana, lai to papildinātu, var nebūt labākais variants. Turklāt veselības budžeta palielināšanai ir jāiet kopsolī ar pašas veselības sistēmas tālāku reorganizāciju, jānosaka noteikts apmaksājamo pakalpojuma grozs, kā arī jātiek skaidrībā ar slimnīcu darbības caurskatāmību un iespējamo funkciju optimizēšanu utt.
«Lai arī kādi risinājumi tiks pieņemti veselības budžeta papildināšanai, no PVN palielināšanas būs grūti izvairīties. Tāpat ir nepieciešams turpināt diskusijas par budžeta finansējuma sadalījuma pārskatīšanu citām jomām, tajā skaitā, piemēram, pašvaldībām. Pret PVN palielināšanu var spēlēt arguments - milzīgā PVN plaisa, jeb līdzekļi, kas šobrīd aiziet garām valsts kasei. To verot ciet, iespējams būtiski papildināt budžetu,» sacīja Gašpuitis.
Vienlaikus viņš arī atzina, ka PVN pacelšana tieši audzēs inflāciju, taču ir grūti prognozēt, kā tas atsauksies uzņēmēju rīcībā, respektīvi vai un cik cenas tiks celtas tieši šī iemesla dēļ. «Inflācijas tendence ir augšupejoša un būs grūti nodalīt objektīvos iemeslus no vienkāršas vēlmes izmantot iespēju,» piebilda «SEB bankas» makroekonomikas eksperts.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā veselības darba grupa piedāvā koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem - obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot PVN likmi, vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.
