RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Rimšēvičs: Labi sāktā nodokļu reforma kļuvusi par nesakārtotā veselības sistēmas finansējuma ķīlnieci

LETA
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ierodas uz tikšanos ar Ministru prezidentu, lai apspriestu nodokļu politikas jautājumus | Foto: Edijs Pālens / LETA

Latvijā iecerētā un labi sāktā nodokļu reforma kļuvusi par nesakārtotā veselības sistēmas finansējuma ķīlnieci, šādu viedokli šodien preses konferencē pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš brīdināja, ka patlaban nodokļu reforma ir nopietni apdraudēta, jo daudzas labi aizsāktās lietas ir aizvietotas ar neziņu.

Rimšēvičs kritizēja politiķu minētās idejas, kā atrast papildu finansējumu veselības nozares finansēšanai. Patlaban tiek piedāvāts visus konkurētspējas elementus nolīdzināt līdz ar zemi, paaugstinot sociālās apdrošināšanas iemaksas vai pievienotās vērtības nodokli (PVN), vērtēja Rimšēvičs. Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka šādi risinājumi automātiski samazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. PVN pacelšana sadārdzinātu dzīvi mazturīgajiem un apgrūtināto mazo biznesu uzņēmējdarbību, jo PVN pacelšana būtiski sadārdzinātu to sniegtos pakalpojumus un preču cenas.

Latvijas Bankas prezidents pauda viedokli, ka līdz šim izskanējušās idejas veselības nozares finansēšanai konceptuāli neatrisinātu veselības nozares finansējuma problēmu. Tāpēc Latvijas Bankas recepte ir: veselības finansējumā jāpāriet uz valsts obligātās apdrošināšanas modeli. Šāds modelis nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas finansējuma palielinājumu, turklāt tas būtu saistīts ar efektivitātes uzlabojumiem.

Rimšēvičs vērsa uzmanību, ka Latvijas Bankas priekšlikums veselības nozares finansēšanai bija ieviest 25 eiro maksājumu mēnesī strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet ar nosacījumu, ja veselības aprūpes sistēma ir sakārtota. Kā priekšnoteikumus sakārtotai sistēmai Rimšēvičs minēja izcenotus veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, definētu caurskatāms veselības aprūpes bāzes pakalpojumu grozu, kvalitatīvu e-veselības sistēmu, kā arī uz Nacionālā veselības dienesta bāzes jāizveido valsts veselības apdrošināšanas aģentūra.

«Nekādā gadījumā nesteigties ar šo maksājumu, iekams nav izdarīti šie mājasdarbi,» preses konferencē uzsvēra Rimšēvičs. Būtu nepieņemami šajā nesakārtotajā sistēmā Latvijas iedzīvotājiem vēl uzlikt papildu maksājumu 20 eiro apmērā, teica Latvijas Bankas prezidents.

Rimšēvičs atgādināja, ka Latvijas Banka februārī piedāvāja «Nodokļu stratēģiju 20/20», kuras galvenais mērķis ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšanu, vienlaikus nodrošinot pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Centrālā banka rosināja samazināt darbaspēka nodokļu slogu, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) likmi 20% apmērā esošo 23% vietā. Latvijas Banka arī rosināja vienādot ar kapitāla ienākumiem saistītās nodokļa likmes 20% līmenī esošo 10-15% vietā. Banka tāpat rosināja reformēt esošo uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēmu, padarot to vienkāršu un caurskatāmu, ieviešot 0% likmi reinvestētai peļņai un 20% izmaksātajām dividendēm. Līdz ar to nodokļu likmes visiem ienākumu veidiem tiktu izlīdzinātas 20% līmenī, būtiski mazinot ar nodokļu nomaksu saistīto birokrātijas slogu un radot skaidru, saprotamu, konkurētspējīgu un tālredzīgu nodokļu sistēmu, skaidroja Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankas piedāvājums paredz izveidot nemainīgu nodokļu sistēmu - līdz 2020.gadam.

Nodokļu likmju samazinājuma negatīvo efektu valsts budžeta ieņēmumiem kompensētu straujāka tautsaimniecības izaugsme, līdz ar to patlaban lēstajai tautsaimniecības izaugsmei 3,4% apmērā varētu pievienot vēl kādus 0,6%, tādējādi izaugsme nākamgad varētu tuvoties jau 4%, Latvijas Bankas piedāvātā risinājuma iespējas iezīmēja Rimšēvičs.

Viņš pauda arī viedokli, ka nevienlīdzības mazināšanas pasākumus var īstenot tikai tad, kad ir ko dalīt. Turklāt nedrīkst būt tā, ka nodokļu reformas rezultātā pieaug budžeta deficīts un valsts parāds.

Ilmārs Rimšēvičs
0 Komentāri