Eksperts: grozījumi «Kredītiestāžu likumā» ir nepieciešami, lai novērstu konflikta situācijas

Atbilstoši Interešu konfliktu novēršanas likumam¹ situācija, kurā valsts amatpersonai, tajā skaitā maksātnespējas administratoram,² pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, ir atzīta par interešu konfliktu. Proti, vērtējot iespējamo interešu konflikta rašanos, jāizvērtē situācija, kurā atrodas amatpersona, pildot savus valsts amatpersonas pienākumus.

Atšķirībā no Interešu konfliktu novēršanas likuma šobrīd spēkā esošajā Kredītiestāžu likuma redakcijā nav ietverts regulējums par interešu konfliktu novēršanu zvērinātu advokātu darbībā, administrējot maksātnespējīgas kredītiestādes. Jāatzīst, ka kredītiestādes administrēšana pieprasa efektīvu un objektīvu procesa nodrošināšanu no administratora puses. Līdz ar to, lai veicinātu šādu tiesisku un likumam atbilstošu kredītiestādes maksātnespējas procesa norisi, pēc zvērināta advokāta Laura Liepas domām, ir nepieciešams uzlabot Kredītiestāžu likuma regulējumu.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā ar stabilu Saeimas vairākuma atbalstu (grozījumus atbalstīja 56 deputāti no ZZS, Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK, «Saskaņas» un «No sirds Latvijai») tika pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kuri paredz, ka «par kredītiestādes likvidatoru vai administratoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators/administrators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamās kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi». Vairāki deputāti balsojumā atturējās, savukārt 20 deputāti, tajā skaitā gandrīz visi partijas «Vienotība» pārstāvji, balsoja pret šiem grozījumiem.

Partijas «Vienotība» Saeimas frakcija, kā arī Saeimā nepārstāvētā Jaunā konservatīvā partija pēc minētā Saeimas lēmuma bija plānojušas vērsties pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Turklāt partijas «Vienotība» priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsvēra, ka tas ir turpinājums graujošajiem lēmumiem, kas agrāk ir satricinājuši Saeimu. Smiltēns pauda viedokli, ka ar VL-TB/LNNK pārstāvju atbalstīto likumu notiek brutāla un ciniska iejaukšanās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un tiesu varas lēmumos, tos mēģinot ar spiedienu no Saeimas pagriezt sev vēlamā virzienā. Politiķis skaidroja, ka Saeimā veiktie grozījumi ir uzrakstīti konkrētam procesam un konkrētiem cilvēkiem

Autora, kā arī visas sabiedrības, tajā skaitā finanšu ekspertu, zvērinātu advokātu un bankas sektora speciālistu, ieskatā, ir atbalstāma likumdevēja vēlme uzlabot un sakārtot kredītiestāžu maksātnespējas jomu, ierobežojot maksātnespējas administratoru darbības, kuru rezultātā tiek lobētas savas, draugu, paziņu, politisko partiju vai konkrētu kreditoru intereses.

Tādējādi sabiedrības neizpratni šobrīd raisa valsts prezidenta Raimonda Vējoņa (ZZS) pirms dažām dienām publiski izskanējušais paziņojums, kuru viņš pauda intervijā TV3 raidījumam «Nekā Personīga» apstiprinot, ka atdos otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Kredītiestāžu likumā, pamatojot ar to, ka «mēs netaisām grozījumus jebkurā likumā, mēs likumus neveidojam kaut kādām konkrētām situācijām».

Jāatgādina, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei valsts prezidentam ir neitrālas varas funkcijas, jo viņš nav neviens no triju varas atzaru galvenajiem īstenotājiem. Likums kļūst par likumu tad, kad to pieņem Saeima, un tā saistošais spēks pret citām personām rodas ar brīdi, kad to izsludina Valsts prezidents. Izsludinot likumus, prezidents veic noteiktu Satversmē paredzētu funkciju, kas parasti raksturīga valsts galvai. Bet arī šajā gadījumā prezidenta loma ir būtiska.

Jāpiekrīt konstitucionālo tiesību ekspertam Edgaram Pastaram, kurš ir teicis, ka «valsts prezidents nenes politisko atbildību par likuma tekstu, bet viņš var nest atbildību par likumu apzinātu neizsludināšanu (bezdarbība kā kabatas veto)».³

Saistībā ar plašu sabiedrības rezonansi izraisījušiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā partija «Vienotība» un Saeimā nepārstāvētā Jaunā konservatīvā partija, apzināti un mērķtiecīgi ietekmējot Valsts prezidentu, apzinoties tālākās sekas, ir radījusi tiesisko nihilismu, raisot sabiedrībā šaubas par valsts augstākās amatpersonas neitralitāti un objektivitāti.

Atdodot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Kredītiestāžu likumā, tieši tiek veidots likums konkrētai situācijai jeb konkrētam cilvēkam, jo netiek dota iespēja kandidēt nevienam citam maksātnespējas administratoram. Gluži otrādi, tiek lobēts tikai viens administratora amata kandidāts – Armands Rasa. Paliek neatbildēts jautājums: «Vai tiešām no vairāk nekā 300 maksātnespējas administratoriem tikai Armands Rasa vienīgais ir spējīgs novadīt TRASTA KOMERCBANKAS maksātnespējas procesu?»

1Likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 1.panta 5.punkts.

2Likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 4.panta pirmās daļas 26.punkts.

3 Valsts prezidenta loma valsts varas dalījuma sistēmā. Pieejams: http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi?id=259047