Aizdomas, ka A/S «Latvijas Kuģniecība» flotes vērtība būtiski un nepamatoti samazināta

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Laikā, kad tuvojas brīdis, kurā Vitol kā vairākuma akcionāram jāizsaka mazākuma akcionāriem obligātais akciju atpirkuma piedāvājums, AS «Latvijas kuģniecība» ar ļoti zemu vērtību bilancē novērtējusi savu kuģu floti, tādējādi radot aizdomas, ka šādā veidā varētu būt mēģināts samazināt uzņēmuma vērtību, lai akcijas no mazākuma akcionāriem varētu atpirkt par pazeminātu cenu. Negodīga piedāvājuma izteikšanu var apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai nepieļautu, ka Latvijas valsts kā 10% akciju turētāja un citi mazākuma akcionāri šajā darījumā cieš zaudējumus.

Akcionāram Vitol drīzumā būs jāizsaka obligātais AS «Latvijas kuģniecība» («LK») akciju atpirkšanas piedāvājums, jo tas ir ieguvis vairāk nekā 50% akciju, divos darījumos iegādājoties 69,56% akciju un turpinot tās uzpirkt biržā par cenu 0,71 eiro par akciju. Obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izsaka par augstāko no divām vērtībām: vidējā svērtā akciju cena NASDAQ OMX biržā pēdējos 12 mēnešos pirms Vitol līdzdalība LK pārsniedza 50% līmeni, vai auditēta gada pārskata par iepriekšējo finanšu gadu (šajā gadījumā 2016. gadu) tīrā aktīvu vērtība dalīta ar LK akciju skaitu.

Aprēķini un pasaules kuģošanas nozares aktuālās situācijas un nākotnes perspektīvu analīzes dati liecina, ka LK visdrīzāk ir vērta vairāk nekā tās 2016. gada pārskata tīrā aktīvu jeb pašu kapitāla bilances vērtība, jo kuģošanas nozarē vērojama stabilizācija, kopumā pasaulē ar kuģiem pārvadāto kravu apjomi pieaug, tankkuģu segmentā novērojama kuģu jaunbūvju pasūtījumu samazināšanās, un nākotnes perspektīvas ir pozitīvas.

Tai pat laikā, LK 2016. gadā turpināja un pat paātrināja jau iepriekšējos 5 gados veikto flotes vērtības samazināšanu. Tā piemēram, LK 2016. gada beigās pārgāja uz jaunu flotes novērtējuma metodiku, kuģu vērtības noteikšanā sākot izmantot zemāko no kuģu pārdošanas (faktiski – likvidācijas) vai lietošanas vērtībām pie tam balstoties uz tikai viena brokera sniegtu informāciju, kaut arī līdz 2016. gada 4. ceturksnim izmantoja augstāko.

Augstākās vērtības lietošana labāk atspoguļo kuģu vērtību, jo tā balstās uz pieņēmumu, ka sabiedrība turpinās kuģus izmantot un gūt labumu. Savukārt zemākās, ar kādu atsevišķu pārdošanas darījumu salīdzinātas vērtības lietošana faktiski parāda, par kādu cenu visus kuģus varētu pārdot tagad, ja sabiedrība izvēlētos biznesu neturpināt. Šāda pieeja ļauj savas flotes vērtības noteikšanai arī izmantot kādus atsevišķus kuģu pārdošanas darījumus, kuri var būt veikti īpašos, piemēram, piespiedu likvidācijas vai faktiskas maksātnespējas gadījumos.

Papildus, LK no pagājušā gada pārgāja uz paātrinātu flotes amortizāciju, pēkšņi, iespējams tikai nejaušas sakritības dēļ, pārejot uz amortizāciju 15 gadu laikā, kamēr vēl līdz 2015. gadam amortizācijai tika izmantots 25 gadu termiņš.

Šo, 2016. gadā ieviesto izmaiņu dēļ LK grāmatvedības politikā, 2016. gadā vien kuģu vērtība tika samazināta par 24,13 miljoniem ASV dolāru, un papildus amortizācija, virs nozarē plaši pielietotas un arī LK līdz 2016. gadam pielietotas amortizācijas 25 gadu periodā, sasniedza apmēram 21 miljonu dolāru, liecina uzņēmuma auditētais 2016. gada pārskats.

Pēc pasaules prakses amortizācijas perioda saīsināšana no 25 uz 15 gadiem nav tipiska un nozarē netiek plaši izmantota, jo parasti kuģu kalpošanas laiks ir 25 un vairāk gadi, turklāt LK gadījumā amortizācijas periods tika saīsināts tieši ar 2016. gadu – tātad īsi pirms iespējama kontrolējošā akcionāra obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

Arī izmaiņas kuģu bilances vērtības noteikšanas metodikā tika ieviestas tikai 2016. gada beigās, kad, iespējams, LK vadītāji jau zināja par Vitol gatavošanos palielināt savu līdzdalību LK. Pie tam, kuģu vērtības samazinājums faktiski veikts, to pamatojot ar konsultācijām ar vienu brokeri, un kuģu vecuma kategorijās izmantojot pa šī viena brokera ieteiktiem vienam vai diviem it kā salīdzināmiem darījumiem, kas ir absolūti nereprezentatīvi tirgus situācijai, un rada aizdomas, vai salīdzināmie darījumi nav īpaši piemeklēti. Tajā pat laikā, naftas un naftas produktu pārvadāšanas tankkuģu vidējais segments («MR», LK flotē šādi ir 12 kuģi no kopā 16) ir aktīvākais tankkuģu tirdzniecības segments; 2016. gada sākumā līdz maija vidum vien pasaulē notika darījumi ar 83 tankkuģiem par 1,4 miljardiem dolāru, un tieši MR bija populārākais segments.

Turklāt tankkuģu vērtības pašreiz tiešām ir ļoti zemā līmenī; tirgus darījumus pārsvarā ir spiestas veikt finansiāli vājas vai grūtībās nonākušas kompānijas; šādu darījumu vērtības nav atbilstošas kuģu patiesai (lietošanas) vērtībai, to nosakot pēc diskontētās nākotnes ienākumu metodes. Finansiāli spēcīgākās kompānijas kuģus pērk, un, spriežot pēc LK progresa 2016. gadā, tai skaitā ņemot vērā tās panāktās vienošanās ar aizdevējiem, kā arī aizdevumu paātrināto atmaksu, tā viennozīmīgi ir pieskaitāma pie finansiāli stabilām kompānijām ar labām nākotnes perspektīvām.

Var uzskatīt, ka šādai paātrinātai un būtiskai kuģu vērtības samazināšanai visdrīzāk nav pamata, īpaši, apskatot LK pašu norādītās kuģu TCE (time charter equivalent) frakta likmes, kas piecu gadu apskatāmā periodā vidēji ir saglabājušas augšupejošu tendenci un kopumā liecina par tirgus atkopšanos. Arī LK vadība 2016. gada pārskatā atzīst, ka paredz situācijas uzlabošanos ar 2018. gadu, kā arī saredz kuģu jaunbūvju pasūtījumu būtisku kritumu, kas turpmākajos gados varētu veicināt tālāku frakta likmju kāpumu.

Kuģu vērtības samazināšanas un paātrinātās amortizācijas ietekme 2016. gadā vien veido ap 45 miljoniem ASV dolāru (ap 42,7 miljoniem eiro).

LK auditētajā gada pārskatā par 2016. gadu norāda bilances pašu kapitāla vērtību 150,2 miljonu ASV dolāru apmērā (142,5 miljoni eiro). Pie šādas bilances vērtības, LK akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma cena būtu 0,71 EUR par akciju.

Savukārt, veicot korekciju par paātrināto kuģu vērtības samazināšanu un amortizācijas pārskatīšanu tikai 2016. gadā, bilances vērtība būtu 195.2m USD (185.2m EUR), kas atbilstu LK akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma cenai 0,926 EUR jeb par 30% augstākai nekā pie LK, iespējams, nepamatoti samazinātās bilances vērtības.

Būtiski atcerēties, ka desmit procenti LK akciju pieder Latvijas valstij Privatizācijas aģentūras personā, tādēļ mākslīgi samazināta akciju atpirkšanas vērtība var radīt būtisku zaudējumus valstij.

Pirms obligātās akciju atpirkšanas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) ir jāizskata Vitol iesniegums un jāapstiprina obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma cena. Pēc būtības FKTK būtu jāpārbauda, vai LK flotes vērtības paātrināta samazināšana ir notikusi pamatoti. Tai skaitā, FKTK būtu jāpārbauda auditoru atzinumi, un īpaši uzmanība jāpievērš aktīvu vērtību samazināšanai un jebkādām netipiskām izmaiņām grāmatvedības politikā. Ja auditoru atzinumos ir šaubas par aktīvu vērtības samazināšanas pamatotību, vai auditori savu pārbaudes procedūru ietvaros nav guvuši neatkarīgu vai pietiekamu apstiprinājumu LK vadības argumentiem vai pieņēmumiem, kas izmantoti, lai samazinātu flotes vērtību, tad FKTK vajadzētu pārliecināties, vai auditori ir vai nav atbildīgi par gada pārskatā ietvertās informācijas patiesumu, vai to veiktās procedūras ir bijušas pietiekamas, un vai aktīvu vērtības straujo samazināšanu iespējams objektīvi pamatot un pārbaudīt ar neatkarīgi iegūstamu un publiski vai ar ekspertu viedokli verificējamu informāciju.

Turklāt FKTK jāizmanto tai likumā atvēlētais laiks, nepieciešamības gadījumā Vitol pieteikuma izskatīšanas laiku pagarinot, lai pārbaudītu LK bilances vērtības samazināšanas pamatotību vismaz 2016. gadā, vai varbūt arī pēdējos piecos gados.

Ja LK veiktā flotes vērtības samazināšana un izmaiņas amortizācijas normu piemērošanā nav pamatotas, tad obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma cenai būtu jābūt vismaz par 30% augstākai uz 2016. gadā LK vadības veikto «korekciju» rēķina vien. Turklāt mazākuma akcionāriem nevajadzētu steigties ar akciju pārdošanu, savukārt valstij Privatizācijas aģentūras personā kā būtiskam akcionāram no LK būtu jāpieprasa visa nepieciešamā informācija par aktīvu vērtību samazināšanu un tās atbilstību tirgus vērtībām un tirgū pieņemtai praksei, kā arī jāpiesaista neatkarīgi eksperti, lai sniegto informāciju pārbaudītu, salīdzinātu ar publiski piejamiem nozares datiem un sniegtu savus atzinumus.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka gala lēmums par akciju atpirkšanas cenu ir jāpieņem FKTK. FKTK rokās ir, lai valsts un mazākuma akcionāri iegūtu objektīvu cenu par savām akcijām. Tāpat FKTK rokās ir finanšu tirgus dalībniekiem nosūtīt skaidru signālu, ka mazākuma akcionāru tiesības tiks aizsargātas un ka finanšu tirgus uzraudzība strādā efektīvi.

Pirms lēmuma pieņemšanas par akciju atpirkšanas cenas apstiprināšanu ir svarīgi atcerēties, ka, iespējams, LK bilances vērtība ir nepamatoti samazināta par 42,7 miljoniem eiro 2016. gadā vien. Ja šāds samazinājums nebūtu noticis, tad valsts Privatizācijas aģentūras personā varētu iegūt par apmēram 4.27 miljoniem eiro jeb 30% vairāk par sev piederošajām akcijām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu