Paaugstinot akcīzes nodokli alum Finanšu ministrijas versijā, alus ražošanas apjomi Latvijā varētu samazināties par 15%, sarunā ar TVnet pastāstīja Latvijas lielākā alus ražotāja - AS «Cēsu alus» - pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers.
Alus darītāji prognozē ievērojamu apjomu samazināšanos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt, ja tiks pieņemtas akcīzes nodokļa izmaiņas Imanta Parādnieka versijā, alus ražošanas apjomi varot pazemināties pat par 30%, jo vairāki alus ražotāji vienkārši nespēs saglabāt rentabilitāti un vai nu pārcels ražošanu uz kaimiņvalstīm, vai arī pārstās ražot vispār.
Ja tiks paaugstināta akcīze alum Finanšu ministrijas versijā, iespējams, kopējā fiskālā ietekme būs neitrāla, jo apjomu samazinājumu kompensēs lielāka nodokļa norma. Tomēr Zatlers neizslēdza iespēju, ka apjomu samazināšanās rezultātā daļa darbinieku savas darba vietas zaudēs. «Jau šobrīd, jūlijā, vēsās vasaras dēļ mēs strādājam vidēji četras dienas nedēļā. Ja akcīzes nodokļa izmaiņu rezultātā patēriņš kritīsies, iespējams, daļa darbinieku būs jāatlaiž,» komentēja Zatlers, piebilstot, ka kopējo fiskālo ietekmi, ņemot vērā arī šo sociālo izmaksu pieaugumu, visticamāk, neviens nav rēķinājis.
Ievestā alus īpatsvars pieaugs.
2016.gadā Latvijas alus ražotāji saražoja 7,395 miljonus dekalitru alus, un tas bija par 13,66% mazāk nekā 2015.gadā. Savukārt ievestā alus apjoms sasniedza 8,693 miljonus dekalitru un, salīdzinot ar 2015.gadu, pieauga par 10,66%. «Mēs uzskatām sevi par alus baudītāju nāciju, alus kā nacionālais dzēriens ir minēts jau latvju dainās,» piebilda Zatlers, «savukārt jau šobrīd valstī vairāk alu ieved nekā dara uz vietas, un valsts nedara pilnīgi neko, lai šo bilanci mainītu.»
Viens no nozīmīgākajiem Latvijas alus industriju atbalstošajiem nosacījumiem ir pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. Kā zināms, Igaunija divreiz šā gada laikā paaugstināja akcīzi alum: pirmo reizi - no 1.februāra - likme pieauga no 8,3 līdz 9,13 eiro centiem par tilpumprocenta litru, bet otrreiz - no 1.jūlija - akcīze sasniedza jau 15,52 eiro centus par tilpumprocenta litru. Tā rezultātā igauņu pierobežas pircēji iegādājās alu Latvijā, patērējot līdz pat 5% no Latvijas alus tirgus apjoma. Paaugstinot akcīzi Parādnieka versijā, pārrobežu tirdzniecībai zudīs jēga, alus tirdzniecības apjomi pazemināsies, bet ārējās tirdzniecības bilance kļūs vēl nepatīkamāka.
Jāpiebilst, ka jau 2016.gadā igauņi, iegādājoties alu Latvijā, pienesa 8,5 miljonus eiro akcīzes nodokļa veidā un 5 miljonus eiro - PVN veidā. «Ja tiks ieviesta akcīze Parādnieka versijā, par šiem ienākumiem Latvija var aizmirst,» norādīja Zatlers.
Latvija - šņabja zeme?
Kā norāda Latvijas Alus darītāju savienība (LADS), šā gada pirmajos četros mēnešos patēriņam nodoto stipro alkoholisko dzērienu - degvīna, konjaka, brendija, liķiera un viskija apmērs ir pieaudzis par 10%, kamēr alus apjoms faktiski stagnē. Jāņem vērā, ka alus nozari negatīvi ietekmēs Saeimas balsojums par PET iepakojuma ierobežojumiem. LADS izpilddirektors Pēteris Liniņš norādīja, ka PET ierobežojumu dēļ vien Latvijas alus patēriņš varētu pazemināties aptuveni par 20%.
Zatlers norādīja, ka stipros alkoholiskos dzērienus jau šobrīd ir daudz izdevīgāk gan ražot, gan ievest, jo vienas svara vienības cena un uzcenojums alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nav salīdzināmi. «Šņabi ir daudz izdevīgāk pārvietot, uzglabāt un arī tirgot, alus loģistika pret vienu apgrozījuma eiro ir daudz dārgāka. Mainot akcīzi Parādnieka versijā, alu tirgot vispār būs ļoti ekskluzīvs pasākums,» piebilda Zatlers. «Faktiski alus vairs nebūs Latvijas nacionālais dzēriens, mēs kļūstam par šņabja dzērāju nāciju.»
Kādas akcīzes nodokļa likmes varam sagaidīt?
Kā zināms, 11.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli», paredzot straujāk celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% jeb no šobrīd spēkā esošajiem 4,5 eirocentiem par tilpumprocenta litru līdz 5,6 eiro centiem. Savukārt stiprajam alkoholam paredzēts palielināt akcīzi par 15% - no 1450 eiro par absolūtā spirta procentu katriem 100 litriem dzēriena līdz 1670 eiro.
Savukārt Saeimas deputāts Imants Parādnieks izvirzīja priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli alum par 100%; pret vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērojamajām akcīzes nodokļa izmaiņām deputātam iebildumu nebija
21.jūlijā Saeima ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli».