Latvijas ekonomikas pozitīvā dinamika šī gada pirmajos mēnešos redzama arī darba tirgū un šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdējis līdz 8,9%, savukārt bezdarbnieku skaits sarucis līdz 86 600, norāda bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomists atgādina, ka tik zems bezdarbnieku skaits Latvijā pēdējos 27 gados bijis tikai īsu brīdi laika posmā no 2006.gada līdz 2008. gadam, taču, neskatoties uz to, Latvija joprojām atpaliek no kaimiņiem un gan Lietuvā, gan Igaunijā bezdarbs šī gada otrajā ceturksnī ir noslīdējis līdz 7%.
«Lai arī bezdarba dati kopumā atspoguļo kopējās tendences ekonomikā, iepriekšējo reizi, kad ekonomika izaugsmes pārsniedza 4%, kā tas ir šobrīd, bezdarba samazinājums bija daudz straujāks. Tas liek domāt, ka darba tirgus vēl tikai uzņem apgriezienus, un, piemēram, jūlijā reģistrētais bezdarbs nokritis līdz jau līdz 7,1%, lai gan kopš aprīļa ir kļuvušas stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai un šis kritums iespējams ir nedaudz lielāks nekā faktiskā situācija,» skaidro Āboliņš.
Papildus tam ekonomistam nedaudz dīvaini šķiet tas, ka Centrālā statistikas pārvalde otrajā ceturksnī fiksējusi nodarbināto skaits samazinājumu par gandrīz 7000, lai gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina par pretējo un uzrāda strādājošo skaita palielinājumu.
«Protams abi avoti atšķiras, taču pēdējo sešu mēnešu straujā izaugsme rūpniecībā un būvniecībā, liek domāt, ka strādājošo skaits šogad tomēr palielinās un šīs atšķirības varētu būt dēļ tā, ka ne vienmēr ir iespējams uztvert īstermiņa pārmaiņas migrācijas tendencēs un tas protams ietekmē gan uz nodarbinātības, gan bezdarba rādītājus,» norāda Āboliņš.
Viņš piebilst, ka statistikas nianses gan nemaina kopējos secinājumus par pašreizējo situāciju Latvijas darba tirgu šobrīd. Ekonomikas izaugsmei paātrinoties bezdarbs šogad sācis sarukt straujāk, nekā tas noticis iepriekšējos divos gados un gada otrajā pusē bezdarbs Latvijā jau varētu pietuvoties jau 8%, prognozē «Citadeles» ekonomists.
Lai arī šāds bezdarba līmenis joprojām ir salīdzinoši augsts, ekonomika arvien vairāk sāk izjust sarūkošo iedzīvotāju skaita samazināšanos un kā liecina uzņēmēju aptaujas darbaspēka pieejamība darba tirgū sāk kļūt par būtisku izaicinājumu uzņēmējiem, saka Āboliņš. Tā rezultātā pieaug spiediens uz darba samaksu un informācija par iekasētajiem nodokļiem otrajā ceturksnī liek domāt, ka algu kāpums saglabājas ap 7-8%.
«Te gan jāatzīmē, ka aktīva ES fondu apguve šobrīd sākusies ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropas reģionā un līdz ar to problēmas ar darbaspēka pieejamību redzamas ne tikai mūsu kaimiņvalstīs, bet arī tādās valstīs kā Polija un Ungārija, pēdējā no kurām darba samaksas kāpums nu jau tuvojas 15%. Tas liek domāt, ka situācija Latvijas darba tirgū turpinās kļūt arvien labvēlīgāka darba ņēmējiem un straujais algu kāpums tuvākajā laikā nemazināsies,» norāda Āboliņš.
