Nepamatoti zemie tiešie maksājumi jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ne tikai ES tirgū, bet arī vietējā Latvijas tirgū, liecina ZM sagatavotais informatīvais ziņojums par neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē izskatāmo jautājumu.
ZM norāda, ka Igaunijas prezidentūra laikā no 3. līdz 5. septembrim Tallinā organizē neformālo ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi par to, kā nodrošināt ES lauksaimniekiem efektīvus riska pārvaldības instrumentus pēc 2020. gada. Igaunijas prezidentūra ir izplatījusi diskusiju dokumentu, kurā ir veikta analīze par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) risku pārvaldību. Prezidentūra ir sagatavojusi trīs diskusiju jautājumus, un aicina dalībvalstu ministrus sanāksmē izteikt savu viedokli par tiem.
ZM norāda, ka viens no Igaunijas prezidentūras trim diskusiju jautājumiem ir, vai dalībvalsts lauksaimnieki ir atzinuši savu atbildību pārvaldīt riskus un vai KLP ir nodrošinājusi lauksaimniekus ar efektīviem instrumentiem, lai pārvaldītu riskus. Latvija pievienojas prezidentūras dokumentā paustajam uzstādījumam par nepieciešamību ES izlīdzināt tiešos maksājumus un tam, ka atšķirībām nav loģiska pamatojuma. Nepamatoti zemie tiešie maksājumi jau kopš Latvijas iestāšanās ES atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ne tikai ES tirgū, bet arī vietējā Latvijas tirgū.
ZM informatīvajā ziņojumā arī uzsvērts, ka Latvijas lauksaimniekiem tiešie maksājumi ir ļoti nozīmīgs ienākumu stabilitātes avots, un lai gan tiešo maksājumu īpatsvars ienākumu struktūrā ir viens no augstākajiem starp ES dalībvalstīm, nodrošinot vairāk nekā 50% no lauksaimnieku ienākumiem, ievērojami zemāko tiešo maksājumu dēļ (saskaņā ar pašreizējām prognozēm, 2020. gadā tie būs 68% no ES vidējā līmeņa) Latvijas lauksaimniekiem ir grūtāk cīnīties ar risku radīto negatīvo ietekmi, jo tiem trūkst pietiekamu līdzekļu atbilstošu risku pārvaldības instrumentu ieviešanai. Jo tiešie maksājumi ir lielāki, jo lielāka stabilitāte ir lauksaimniekam pret dažādām risku radītām negatīvām ietekmēm.
Tāpat Latvija piekrīt prezidentūras dokumentā atspoguļotajai situācijai, ka pēdējā desmitgadē daļai no lauksaimniecības pamata produktiem (piens, graudi) cenas ES vienotajā tirgū ir būtiski svārstījušās. Latvija uzskata, ka cenu svārstību negatīvo ietekmi uz ražotāju ienākumiem un tirgus stabilitāti var mazināt ar risku pārvaldības instrumentiem. Ņemot vērā globalizācijas, kā arī KLP reformu izraisītās un nepārtrauktās tirgus svārstības un no tām izrietošā lauksaimniecības sektora pieaugošo ietekmējamību, ir jāparedz efektīvi ilgtermiņa risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumenti. Lai uzlabotu drošības tīkla pasākumus, nepieciešams pārskatīt drošības tīkla atbalsta līmeni, jo īpaši attiecībā uz valsts intervences cenām, pielāgojot ražošanas izmaksu vispārīgai pieauguma tendencei.
Latvijas ieskatā ir jānodrošina godīga, pārskatāma un uz vienādiem nosacījumiem un abpusējiem ieguvumiem balstīta savstarpējā tirdzniecība arī, ieviešot brīvas tirdzniecības politikas principus un turpinot tirdzniecības liberalizācijas sarunas ar esošajiem un arvien jauniem partneriem. Lai arī lauku attīstības politika paredz instrumentus risku mazināšanai lauksaimniekiem, nākamajā plānošanas periodā būtiska nozīme ir lauku saimniecību riska novēršanas un pārvaldības atbalsta instrumentiem, kā piemēram, ienākumu stabilizācijas instruments. Latvija uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, lai to izmantošana kļūtu atbalsta pretendentiem saistoša.
Latvija ierosina paplašināt ES normatīvajos aktos esošo apdrošināšanas risku uzskaitījumu ar vairākiem risku veidiem, piemēram, traumatismu, bojāeju, zādzībām, savvaļas dzīvnieku uzbrukumiem, dzemdību risku un citiem. Vienlaikus būtu jāatceļ prasība par minimālo zaudējumu apmēru 30%, kas ir nesamērīgi augsts un būtu attiecināms uz katastrofāliem gadījumiem.
Atbildot uz Igaunijas prezidentūras diskusiju jautājumu, vai krīzes rezervi būtu nepieciešams palielināt un vai gadu gaitā to vajadzētu uzkrāt, Latvija pauž nepieciešamību esošo krīzes rezerves mehānismu pārskatīt. Krīzes rezervei ir jābūt tādai, kuru reāli var iedarbināt krīzes situācijās. Nepieciešams mehānisms, kas ļautu uzkrāt neizmantoto krīzes rezervi, un tai būtu jāpāriet uz nākamā gada budžetu. Latvijas ieskatā krīzes rezervi dalībvalstu līmenī varēs veidot tikai tad, kad būs vienlīdzīgs tiešo maksājumu līmenis.
Atbildot uz Igaunijas prezidentūras jautājumu, vai turpmāka tiešo maksājumu līmeņu harmonizēšana ir nepieciešama, lai tiešie maksājumi darbotos kā reāls riska aizsegs un vai daļu tiešo maksājumu būtu jānovirza risku pārvaldības fondam, Latvijas ieskatā tiešie maksājumi savā ziņā var tikt uzskatīti par risku pārvaldības instrumentu, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot vienādā krīzes situācijā, lauksaimniekam ar lielākiem tiešajiem maksājumiem situācija ir labvēlīgāka, nekā tam, kam tiešie maksājumi ir ievērojami mazāki. Latvijas lauksaimnieku aizstāvībai un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai KLP ietvaros visiem ES lauksaimniekiem ir jānodrošina taisnīgi un vienlīdzīgi ES tiešie maksājumi.
Jau ziņots, ka Baltijas un Višegrādas valstu lauksaimniecības ministri Briselē vienojušies kopīgi iestāties par to, lai tiešmaksājumi zemniekiem visā Eiropas Savienībā (ES) pēc 2020.gada tiktu izlīdzināti.
Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks norādīja, kas Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija arī gatavojas neatbalstīt ierosinājumu daļu tiešmaksājumu finansēt no dalībvalstu nacionālajiem budžetiem.
Lietuvas rosinātās tikšanās laikā ministri vienojušies par šādu kopīgu nostāju, ar ko gatavojas nākt klajā tuvākajā ES Lauksaimniecības ministru padomes sanāksmē, kas septembra sākumā paredzēta Tallinā.
