Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, intervijā sacīja zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
«Brīvais vilnis»: Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecībā Latvijā varētu būt ap 40%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Domāju, ka tas [ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā] ir aptuveni tāds pats kā kopējais īpatsvars valstī - ap 40%,» sacīja Babris. Viņš atzina, ka ir nozares uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus pilnā apmērā, bet to izskaušanas process nevirzās uz priekšu. Nodokļu nemaksāšana uzņēmumiem dod lielākas priekšrocības pašizmaksas samazināšanai nekā efektivitātes paaugstināšana. Valsts pārvaldes uzdevums būtu to visu novērst, taču atbildīgās institūcijas šajā ziņā patlaban neesot uzdevumu augstumos.
Babris uzskata, ka ēnu ekonomika zivrūpniecībā varētu mazināties tad, ja valdība izlemtu Latvijā palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro tā vietā, lai celtu minimālo algu, jo tad sadārdzinātos ražošanas izmaksas un uzņēmēji būtu spiesti pacelt cenas. «Ieteiktu nevis palielināt minimālo algu, bet palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, kas būtu tikai korekti. Daudzi līdz ar to izietu no ēnu sektora, reģionos būtu vairāk darbvietu. Tāpat tie 500 eiro tiks iztērēti veikalā un caur pievienotās vērtības nodokli atgriezīsies budžetā. Depresīvie rajoni varētu atdzīvoties, un tas būtu signāls investoriem. Samazinātos plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem. Uzlabotos maznodrošināto nodarbinātība,» sacīja «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka nodokļu reformai būtu jāmazina ēnu ekonomika. «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadošais darbinieks teica, ja šodien VID aiztaisītu ciet, godīgie nodokļu maksātāji turpinās maksāt. Problēma ir tiem, kas nemaksā un neplāno maksāt, un uzņēmējiem nekas netiek darīts. Ir aizdomas, ka izveidojusies sistēma, kurā ierēdnīši dara visu, lai neko nedarītu. Pret to ir jācīnās un jāprasa rezultāts. Šobrīd izskatās, ka nodokļu reforma ir vien populistisks sauklis, jo nerisina galveno problēmu - problēmu ar nodokļu nemaksātājiem,» sacīja Babris.
Viņš piebilda, ka tāpat valsts pārvaldē ierēdņu skaits būtu jāsamazina trīs reizes, jo tad saruktu nelietderīgā birokrātija, bet atlikušo valsts pārvaldes darbinieku algas būtu vismaz divreiz jāpalielina, lai šie cilvēki būtu konkurētspējīgi ar privāto biznesu. Jāievieš arī katra valsts pārvaldes darbinieka personīga atbildība par sekām.
LETA jau ziņoja, ka Saeima 28.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus, paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada. Tostarp nākamgad minimālo algu iecerēts palielināt līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro.
Turpretī neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.
«Brīvā viļņa» lielākie īpašnieki pastarpināti ir uzņēmēji Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs. Kompānijas akcijas kotē «Nasdaq Riga» otrajā sarakstā.