RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Latvijas Bankas ekonomists: Latvijā saglabāsies noturīgs atalgojuma kāpums

TVNET/LETA
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs | Foto: Ieva Lūka / LETA

Latvijā tuvākajos ceturkšņos saglabāsies noturīgs atalgojuma kāpums, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē centrālās bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot pirmdien publiskotos darba samaksas datus.

Viņš norādīja, ka šodien publiskotais vidējās algas rādītājs galvenokārt pieaudzis pamatalgas kāpuma dēļ. Ja atalgojuma būtu pieaudzis prēmiju izmaksu dēļ, to varētu uzskatīt par vienreizēju. Taču tā kā ir pieaugušas pamatalgas, ko ir grūtāk samazināt salīdzinājumā ar prēmijām, arī tuvākajos ceturkšņos atalgojuma kāpums saglabāsies noturīgs. Turklāt nākamgad atalgojuma kāpumu veicinās būtiska minimālās algas celšana - no 380 līdz 430 eiro mēnesī. Taču tik strauja minimālās algas celšana noteiktās profesijās un reģionos ar zemu vidējo algu, piemēram, Latgalē var būtiski kropļot darba tirgu, bremzējot nodarbinātību.

Viņš atgādināja, ka privātajā sektorā vidējā alga šā gada otrajā ceturksnī pieaugusi par 9,1%, kas ir nedaudz straujāk nekā sabiedriskajā, kur pieaugums ir 8,2%. Tādējādi atalgojuma kāpumu nosaka ne tikai valdības lēmums kāpināt skolotāju vai kādu citu profesiju pārstāvju algas, bet pamatā to veicina noturīgs darbaspēka pieprasījums apstākļos, kad darba roku rezerves jau ir tuvu izsīkumam, jo bezdarbs ir sarucis nedaudz zem dabiskā līmeņa.

Krasnopjorovs piebilda, ka atalgojums ir kāpis visās tautsaimniecības nozarēs. Būvniecībā, kas pašlaik ir straujāk augoša nozare, vidējā alga pieaugusi līdzīgi kā uz eksportu orientētajā apstrādes rūpniecībā un pakalpojumos, kur darbiniekiem vajag citādākas prasmes.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka visaptverošs atalgojuma kāpums norāda uz cikliskās pārkaršanas draudiem, nevis uz situāciju, kad vienas profesijas pārstāvju deficīts pastāv vienlaicīgi ar kādas citas profesijas pārstāvju būtisku pārpalikumu. Tāpēc noturīgais atalgojuma kāpums par 8,7% gada laikā ir papildu liecība tam, ka Latvijas tautsaimniecībā rodas pirmās pārkaršanas pazīmes.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju šogad vidējās bruto darba samaksas pieauguma temps ir būtiski straujāks nekā iepriekšējos divos gados. Šogad otrajā ceturksnī darba samaksa bija par 8,7% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 927 eiro. Straujāk darba samaksa otrajā ceturksnī pieaugusi privātajā sektorā - par 9,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 8,2%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2017.gada otrajā ceturksnī bija 954 eiro, kas ir par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā.

EM dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada atbilstošo periodu vidējā neto darba samaksa Latvijā pieauga par 7,8%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 4,6%, ko ietekmēja straujais patēriņa cenu kāpums šā gada otrajā ceturksnī.

Latvija "Saskaņa" Eksports
0 Komentāri