Latvijas lēmums atlikt līdz nākamajam gadam izšķiršanos, vai atbalstīt triju Baltijas valstu vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas ļautu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģa izpirkšanai, ir uzskatāms par laika novilcināšanu, trešdien paziņojis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Pēc viņa teiktā, Lietuvas valdība šai situācijā secinājusi, ka vienoties nav izdevies, un ķersies pie alternatīva plāna.
«[Baltijas valstu] premjerministru tikšanās laikā [Inčukalnā 11.augustā] es minēju, ka sarunas ir pabeigtas, tika ņemts vērā viņu lūgums, lai lēmums tiktu pieņemts ministru kabinetā. Lēmuma nepieņemšana ir negatīva nostāja, procesa novilcināšana, un mēs valdībā ķeramies pie plāna B. Termināļa uzturēšanas izdevumi mūsu lietotājiem tiks samazināti,» pēc valdības sēdes žurnālistiem sacījis Skvernelis.
Jautāts, vai tas nozīmē, ka termināļa kuģis «Independence» no Norvēģijas koncerna «Hoegh LNG» 2024.gadā tiks izpirkts bez ES atbalsta, Skvernelis solījis, ka sīkāk par to runās vēlāk.
«Detaļas mēs izskaidrosim, bet lietotājiem šī nasta noteikti samazināsies, un šos lēmumus valdība jau bija paredzējusi gadījumam, ja neizdotos vienoties,» viņš piebildis.
Kā uzskata Lietuvas premjers, ja Latvija kopīgā sašķidrinātās gāzes tirgus vienošanos neatbalsta, izredzes saņemt ES atbalstu ir niecīgas, tomēr iecerēts vēl runāt ar Igauniju un pirmā saruna varētu notikt nākamajā otrdienā, kad triju Baltijas valstu premjeri tiksies Varšavā.
«Runājot par šā projekta izredzēm, vienīgā iespēja bija saņemt Eiropas Komisijas (EK) atbalstu visa reģiona mērogā - tas būtu Klaipēdas terminālis, Inčukalna glabātava un iespējamais vidējas klases terminālis Igaunijā, Paldiskos. Vienam posmam izkrītot, cerības uz finansējumu ir minimālas. 5.septembrī mēs ar Igaunijas kolēģi šo jautājumu pārrunāsim. Jebkurā gadījumā sarunas ir pabeigtas, punkts pielikts, nostāju mēs zinām, viss pārējais ir novilcināšana, bet tas nozīmē, ka valdība uzsāk alternatīvu plānu,» norādījis Skvernelis.
Lietuvas termināļa operatorkompānijas «Klaipedos nafta» vadītājs Mindaugs Jusjus ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka alternatīvie risinājumi būs atkarīgi no valdības, bet viena no iespējām ir īstenot agrāk plānoto ideju - līdzekļus kuģa izpirkšanai aizņemties. Vēl viens variants - runāt ar Igauniju un vēl mēģināt iegūt ES atbalstu.
«Esam nopūtuši putekļus no agrāk izstrādātā rīcības plāna [aizņemties 300 miljonus eiro], bet visas detaļas šobrīd man nav zināmas. Vēl viens variants - runāt ar Igauniju un vēl mēģināt iegūt ES atbalstu ar kopīgu divpusēju projektu,» viņš stāstījis.
Pēc Jusjus teiktā, ja Lietuva tomēr nesaņems atbalstu, tas nenozīmē, ka tā nevarēs izpirkt termināļa kuģi pirms paredzētā laika un tādējādi samazināt izmaksas gāzes lietotājiem.
2015.gadā «Klaipedos nafta» bija izsludinājusi konkursu par 300 miljonu eiro aizņēmumu no bankām, bet pērn to apturēja, kad Lietuvas valdība sāka runāt ar EK par iespējamo atbalstu kuģa izpirkšanai, lēšot, ka tas varētu sasniegt aptuveni 100-150 miljonus eiro.
Kā ziņots, Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis iepriekš ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka Lietuva meklēs ceļus, kā nodrošināt ES atbalstu termināļa kuģa izpirkšanai, runājot par iespējamu divpusēju vienošanos ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai EK atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.
Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) otrdien informēja aģentūru LETA, ka ministrija Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.
Valdība otrdien uzklausīja EM ziņojumu «Par reģionālo sadarbību infrastruktūras nodrošināšanai gāzapgādes nozarē». Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Latvijai piedāvāts atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Igaunijā, Paldiskos, taču Ašeradens šo informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedza.
«Ja mēs kopumā skatāmies uz grafiku, kādā Baltijas valstu premjeri vienojās strādāt pie Baltijas valstu energosistēmas arhitektūras, lēmums paredzēja, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī eksperti izvērtē Baltijas gāzes infrastruktūru un pieņem lēmumu, kurš būtu efektīvākais reģionālais risinājums,» pauda ministrs.
Pēc viņa teiktā, Baltijā, visticamāk, nepieciešams viens projekts, taču patlaban piedāvāti jau divi. «Šobrīd piedāvāti jau divi, un mums šajā brīdī ir pārāk maz informācijas, lai varētu pieņemt lēmumu par divu reģionālu projektu risinājumu,» sacīja Ašeradens.
Vienlaikus viņš norādīja - ja runa ir par reģionālas nozīmes enerģētikas infrastruktūras projektu, šajā gadījumā sašķidrinātās gāzes termināli, tas nozīmē, ka valstīm proporcionāli ieguvumam no infrastruktūras būs arī jāsedz izmaksas.
«Es un valdība šobrīd nevaram iet pie Latvijas nodokļu maksātājiem, nezinot, kādas šīs izmaksas nākotnē būs, ar atbalstu vienam vai otram scenārijam,» pauda ministrs.
Konkrētu informāciju par to, kas Latvijai piedāvāts, Ašeradens gan nesniedza, norādot, ka EM sagaida papildu informāciju no kolēģiem un plāno turēties pie grafika - nākamā gada pirmajā ceturksnī eksperti attiecīgo jautājumu izvērtēs.
Savukārt ziņu aģentūras BNS Lietuvas redakcija atgādina, ka triju Baltijas valstu premjeri, šomēnes tiekoties Inčukalnā, norunājuši vienošanos atlikt uz divām nedēļām, proti, līdz pagājušajai piektdienai. Kā tobrīd sacīja Matuļonis, šai laikā dokuments bija jāprecizē un jāpieņem Latvijas valdībā.
Paredzēts, ka reģionālo gāzes tirgus paketi veidotu jau esošais Klaipēdas terminālis, iecerētais terminālis Paldiskos un Inčukalna gāzes krātuve. Vienojoties savā starpā, Baltijas valstis varētu lūgt ES atbalstu.
Par reģionālo gāzes infrastruktūru tiek runāts jau kopš 2006.gada, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības ideju, taču vienošanos panākt neizdevās, un Lietuva Klaipēdā uzcēla savu termināli.
Vēlāk Lietuva aicināja kaimiņvalstis atzīt Klaipēdas termināli par reģionālo un tā pavērt iespējas ES atbalsta saņemšanai, bet pret to iebilda Igaunija, kas vēlas būvēt savu termināli Paldiskos, tādēļ Lietuva piekrita, ka Igaunija celtu mazāku termināli un ES atbalstu varētu saņemt abi termināļi un Inčukalna gāzes krātuve.
Lietuva gribētu izpirkt termināļa kuģi «Independence» no Norvēģijas koncerna «Hoegh LNG» vēl pirms 2024.gada, kad beigsies tā līzinga līgums, jo kuģa noma tai izmaksā ļoti dārgi.