RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kučinskis: Par algu iesaldēšanu pāragri domāt

LETA
Ministru prezidents Māris Kučinskis | Foto: Valsts kanceleja

Lai gan Latvijas ekonomikas attīstība ir uzņēmusi apgriezienus, pagaidām nav lielu ekonomikas pārkaršanas draudu, līdz ar to nav arī vajadzības iedarbināt instrumentus ekonomikas attīstības bremzēšanai, piemēram, iesaldējot valsts pārvaldē strādājošo algas, trešdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Ekonomiskās attīstības tendences ir visā Eiropā. Faktiski mēs esam kaut kur otrie, trešie attīstības ziņā. Pirmā, starp citu, ir Rumānija, kura gan bija vairāk atpalikusi. Protams, tam mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību, bet es domāju, ka šobrīd tādu ļoti lielu draudu nav,» izskanējušās bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu komentēja premjers.

Viņš atzīmēja, ka krīzes tuvošanās gadījumā valstij būtu jāizmanto instrumenti, lai ekonomikas attīstību nobremzētu, un daži no šiem instrumentiem ir algu iesaldēšana valsts sektorā, celtniecības apjomu samazināšana, izmaksu samazināšana. Šādus paņēmienus, pēc valdības vadītāja teiktā, vajadzēja izmantot pirms iepriekšējās ekonomikas krīzes, taču tas diemžēl netika izdarīts.

«Šobrīd tāda situācija vēl nav. Ir spiediens uz darba samaksu, ir spiediens privātajā sektorā un visvairāk, protams, celtniecībā. Celtniecības jaudas ir atjaunojušās, bet ļoti daudz celtnieku tajos gados izbrauca. Faktiski mēs šobrīd arī neraudam par to, ja kāda programma, kas prasa investīcijas celtniecībā ar valsts atbalstu, aizkavējas. Tā netieši tas tiek balansēts,» skaidroja Kučinskis.

Viņš atkārtoja, ka patlaban neredz pamatu apzināti iedarbināt kādu no ekonomikas attīstību bremzējošajiem instrumentiem. «Es nezinu, vai šobrīd mēs tādā mērā runājam par krīzi, lai valdība pieņemtu lēmumu iesaldēt pilnīgi visas algas. (..) Es domāju, ka šobrīd vēl nav iemesla par to runāt,» norādīja valdības vadītājs.

Kā ziņots, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais augustā brīdināja, ka Latvijas ekonomikā parādās «trekno gadu» pazīmes, tāpēc jāgatavojas iespējamām sekām. Vairāki ekonomisti tikmēr pauduši, ka bažām par ekonomikas pārkaršanu vēl īsti nav pamata, lai arī zināma piesardzība būtu jāsaglabā. Citi ekonomikas eksperti pauduši mazāku optimismu, drīzāk sliecoties pievienoties FDP vadītāja paustajam.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka publiskajā telpā saceltā trauksme par ekonomikas pārkaršanu ir lieka. Viņa atzinusi, ka ir svarīgi veidot budžetu fiskāli atbildīgi, tajā pašā laikā esot jāņem vērā, ka Latvijas ekonomikai patlaban ir labs attīstības periods. «Par ekonomikas pārkaršanu noteikti nav runas. Publiskajā telpā uzturētie trauksmes zvani par ekonomikas pārkaršanu ir lieki, jo esam daudz darījuši, lai ekonomiku iekustinātu,» paudusi finanšu ministre.

Jau ziņots, ka, uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, FM ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Māris Kučinskis Investīcijas Dana Reizniece-Ozola
0 Komentāri