Tranzīta nozares asociācija aicina Kučinski pārņemt no Auguļa sarunas ar nozari

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Biedrība «Baltijas asociācija - transports un loģistika» (BATL) nozares vārdā iesniegusi Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) nozares izvirzītu valdības rīcības plānu nozares glābšanai ar konkrētiem darbiem un to izpildes termiņiem, trešdien žurnālistiem sacīja BATL prezidente Inga Antāne.

Tāpat BATL publiski aicina Kučinski pārņemt sarunas ar nozari un kļūt par sarunu partneri, ņemot vērā strupceļu līdzšinējās sarunās ar atbildīgo Satiksmes ministriju un satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).

«Ja atbildīgā nozares ministrija mums saka, ka «viss ir kārtībā» un valdības pārstāvji mūs labprātīgi nedzird, tad mums nav citas izvēles, kā pašiem noteikt valdības darba kārtību, nākt ar savu rīcības plānu nozares glābšanai un sekot līdzi tā izpildei,» uzsvēra Antāne.

BATL vadītāja atzīmēja, ka Satiksmes ministrija vairākus gadus izliekas nedzirdam par nozares problēmām un nepieciešamību iesaistīties to risināšanā politiskā un starpvaldību līmenī, kā to dara kaimiņvalstīs.

Antāne uzsvēra, ka ministrijas nekompetenti un nozari graujoši lēmumi, formāla atrakstīšanās, komunikācijas trūkums un nekā nedarīšana daudzu gadu garumā ir novedusi pie situācijas, kad nozare ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā.

«Valsts politika līdz šim vēsturiski ir veidota naftas un ogļu kravu tranzītam, bet citu valstu, piemēram, Krievijas ģeopolitiskie lēmumi liecina, ka šāda politika vairs nevar būt pamats tranzītam. Ir jādomā par pārejas periodu un valsts aktīvu atbalsta programmu ar «atsperšanās instrumentiem», jo nozarē strādā desmitiem tūkstoši darbinieku, tā ir otra lielākā tautsaimniecības nozare ar aptuveni 3% ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP) un liels nodokļu maksātājs valstij,» sacīja Antāne.

Viņa norādīja, ka arguments par konteineru kravu pieaugumu ir dažu ierēdņu veikla spekulācija ar faktiem, jo to īpatsvars no kopējā apjoma nav salīdzināms ar pārvadātajām naftas un ogļu kravām. Tāpat BATL vadītāja sacīja, ka nav skaidrs, kāpēc Lietuva spēj šos jautājumus veiksmīgi risināt valdības un prezidenta līmenī, bet Latvija nevar, un norādīja, ka tranzīta nozari atbalstošai politikai ir jākļūst par valdības dienaskārtību.

«Ja valdība nepieņems svarīgus lēmumus un nesāks rīkoties, tad, iespējams, tai drīzumā būs jāpārskata budžeta ieņēmumu prognozes, kā arī jādomā par jaunām sociālām atbalsta programmām nozarē strādājošajiem,» piebilda Antāne.

Rīcības plānā BATL ir izvirzījusi detalizētus uzdevumus valdībai ar konkrētiem izpildes termiņiem, piemēram, BATL uzdod Kučinskim jau līdz 29.septembrim no valdības puses pārņemt sarunu vadību diskusijā ar nozari, kā arī izveidot starpministriju darba grupu nozari atbalstošas politikas veidošanai.

BATL rīcības plānā valdībai norādīts, ka līdz 2018.gada 30.jūnijam jāizstrādā Latvijas tranzīta nozares stratēģija pieciem gadiem, paredzot industrijas pārorientēšanās «atsperšanās instrumentus».

Tāpat rīcības plānā valdībai tiek prasīts līdz 2017.gada 31.decembrim aktualizēt Latvijas ostu attīstības programmu, ņemot vērā situāciju nozarē, pārskatot prognozes un investīciju plānus ostās, jo līdzšinējā programma 2014.-2020. gadam neatbilst reālajai situācijai.

BATL rīcības plānā aicina līdz 31.decembrim izstrādāt arī indikatīvo dzelzceļa attīstības plānu un noslēgt daudzgadu līgumu starp Satiksmes ministriju un VAS «Latvijas dzelzceļš».

Līdz šā gada 12.oktobrim BATL aicina atcelt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, jo BATL nesaskata tā ekonomisko pamatojumu, norādīja Antāne.

Līdz 2018.gada 31.martam BATL aicina izstrādāt priekšlikumus Latvijas dzelzceļa sistēmas atvēršanai brīvai konkurencei un pilnībā liberalizēt dzelzceļa pārvadājumu tirgu.

Līdz šā gada beigām BATL aicina izstrādāt arī plānu vilcienu caurlaides kvalitatīvo parametru uzlabošanai un izlīdzināšanai Rīgas, Ventspils un Liepājas virzienos - kravas vilcienu sastāva garuma palielināšanai līdz 71 nosacītajam vagonam, vilcienu iecirkņa ātruma palielināšanai par 10%.

Tāpat līdz šā gada 31.decembrim BATL aicina valdību izveidot vienotā tarifa politiku, izstrādājot elastīgu un konkurētspējīgu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas sistēmu, kas būtu vienāda Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām, jeb vienoto tranzīta koridora piedāvājumu.

Līdz šā gada 31.decembrim BATL aicina samazināt vienas tonnas pārvadājuma pašizmaksu, piemēram, samazinot operacionālās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas (neskaitot nolietojumu) par 10% jeb 15 miljoniem eiro gadā.

Tāpat līdz šā gada 31.decembrim BATL aicina pilnībā pārskatīt un atbilstoši kravu tendencēm un prognozēm izvērtēt plānotās «Latvijas dzelzceļa» investīcijas infrastruktūrā. Rīcības plānā BATL arī uzdod Ministru kabinetam līdz 31.decembrim par 50% samazināt akcīzes nodokli degvielai pārvadājumos pa dzelzceļu, norādot, ka šīm izmaiņām jāstājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

BATL arī aicina valdību nekavējoties atbalstīt jaunu partnerību veidošanu perspektīvos reģionos, piemēram, Ķīnā un Baltkrievijā, iniciējot sarunas starpvaldību līmenī. Līdz 31.decembrim BATL aicina sadarbībā ar nozari sagatavot valdības priekšlikumus Ķīnas investoriem saistībā ar vērienīgo «Lielā akmens» projektu Baltkrievijā.

BATL izstrādātā rīcības plāna saīsināta versija trešdien ar kurjeru nosūtīta Ministru prezidentam, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, finanšu ministrei un «Latvijas dzelzceļa» padomei.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu