Jaunam uzņēmumam strādāt pilnīgi legāli šobrīd ir pārāk dārgi, tādēļ pagaidām ir izvēlēts palikt tā dēvētajā ēnu ekonomikā, portālam TVNET sacīja uzņēmējs Andis (vārds mainīts), kurš Pierīgā nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmējs gan ir apņēmies tuvāko mēnešu laikā sakārtot nepieciešamos papīrus, lai «legalizētos».
Andis nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu un pamazām ir ieguvis vairākus klientus. Līdz šim viņš savu nodarbošanos nekādi nav reģistrējis, jo ir pārliecināts, ka jaunam uzņēmumam to darīt ir vienkārši pārāk dārgi.
«Bija ideja, kā sākt uzņēmējdarbību. Darbojamies apmēram pusgadu un pagaidām neesam kārtojuši papīrus, ne saistībā ar nodokļiem, ne ar reģistrēšanu. Sākām darboties, sāka parādīties klienti un kaut kādi ienākumi. Tajā pašā laikā ir neizmērojami milzīgi izdevumi. Remonti, inventāru iegādes - lietas, kas nepieciešamas, lai uzņēmums spētu strādāt un nodrošināt pakalpojumu. Grāmatveža algošana. Grāmatvedībā nepieciešamas zināšanas - nodokļu administrēšana tomēr ir pietiekami piņķerīgs un sarežģīts aspekts,» stāsta Andis.
Uzņēmējs ir pārliecināts, ka nodokļu maksāšana papildus esošajiem izdevumiem pārvilktu svītru viņa iecerēm. Andis tomēr ir apņēmības pilns ar laiku sakārtot visus nepieciešamos dokumentus un «legalizēties».
«Doma to darīt ir neskatoties uz visādām nodokļu reformām. Tās ir otršķirīgas. Mēs apzināmies, ka pilnīgi noteikti būs jāstrādā oficiāli. Vienkārši neesam nokļuvuši līdz tam punktam, kurā varam uzņemties jaunu izdevumu pozīciju. Mums nav nodoma mūžīgi slapstīties. Tas uzliek ierobežojumus, piemēram, ne pārāk komfortabli jūties, kad reklamējies. Skaidrs, ka vienā dienā var atnākt nodokļu inspektors un uzlikt ķepu virsū. Legalizējoties ir daudz izdevīgumu, piemēram, ar visādām PVN atmaksām un tamlīdzīgi,» atzīst Andis.
Viņš arī uzsver, ka nereti dzirdamais viedoklis «ja nevari maksāt nodokļus - klapē savu bodi ciet» nav pareizs. «Mēs negribam «klapēt savu bodi ciet». Klienti ir priecīgi, ka mēs piedāvājam savu pakalpojumu. Pašiem ir iespēja nopelnīt.
Ar laiku mūsu uzņēmums dos arī kādas darbavietas. Vienkārši neesam tikuši līdz tam brīdim, kad varēsim atļauties strādāt oficiāli,» skaidro Andis.
Visticamāk, izdevīgākā darbības forma Andim būs mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statuss. Saskaņā ar jauno nodokļu reformu mikrouzņēmuma apgrozījums nedrīkstēs pārsniegt 40 tūkstošus eiro. Savukārt PVN maksātāja apgrozījuma slieksnis ir samazināts līdz 40 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka, sasniedzot, mikrouzņēmuma apgrozījuma griestus, būs jāreģistrējas kā PVN maksātājam.
Andis atzīst: lai arī spēles noteikumi ir skaidri, tomēr tiks meklēti veidi, kā optimizēt izmaksas. «Oficiāli noformēsimies un maksāsim nodokļus maksimāli minimāli. Izvairīsimies visās vietās, kur vien ir iespējams to darīt. Tā dara visi,» pauž Andis. Viens no variantiem, kurus uzņēmējs apsver, ir apgrozījuma turēšana zem noteiktā cipara. «Būs jādomā, kā neuzrādīt ienākumus, lai saglabātu izdevīgo nodokļa likmi,» prognozē Andis. Viņš norāda, ka lielajiem uzņēmumiem īsti «nav kur sprukt», jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz viņiem raugās kā ar palielināmo stiklu, taču, lai iztrenkātu visus mazos, dienestam nepietiks resursu.
Vaicāts, kādēļ līdz šim Andis nav izvēlējies kādus citus statusus, piemēram, kļūt par pašnodarbināto vai reģistrēties kā patentmaksātājam, viņš atzīst, ka arī tādā gadījumā daļēji strādātu ēnu ekonomikā, jo uzrādītu zemākus ienākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu minētos nodokļu režīmus.
«Nodokļu reforma ir tikai daži procenti šurpu turpu. Pozīcijas tāpat ir ievērojamas. Ļoti interesanti būs redzēt, kā jaunā nodokļu reforma iedzīvosies. Visai Latvijas «grāmatvežu armijai» daudzas lietas atkal būs jāmaina.
Vai reformas rezultātā notiks vērā ņemams ēnu ekonomikas samazinājums? Ja tā notiks, tad būs paveikts labs darbs. Ja tas nenotiks, tie būs kārtējo reizi iztērēti naudas resursi un laiks, kā arī sacelta vētra ūdens glāzē,» tā Andis.
Ideāls variants un atbalsts jauniem uzņēmumiem būtu nodokļu brīvdienas. «Tās ļautu pārkāpt pāri grūtajam sākumam. Īpaši, ja nav liela pamatkapitāla un pieredzes. Pusgads vai gads dotu laiku pārbaudīt, strādās viss vai ne. Var uztaisīt, lai viena konkrēta persona nevar nepārtraukti taisīt jaunus uzņēmumus, lai izvairītos no krāpniecībām,» pārliecināts Andis.
Saeima tā dēvēto jauno nodokļu reformu atbalstīja šā gada jūnijā. Mikrouzņēmumu jomā reforma paredz saglabāt šādā nodokļu režīmā strādājošiem komersantiem vienotu likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā.
Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties VID kā PVN maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.
Reformas iniciatore Finanšu ministrija kā vienu no reformas mērķiem ir nosaukusi ēnu ekonomikas mazināšanu. Vasarā veiktā «Citadele Index» aptauja liecina, ka gandrīz 37% uzņēmumu domā, ka reforma mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecībā. Pērn ēnu ekonomikas indekss Latvijā saruka, sasniedzot 20,3%. Tomēr tas joprojām ir lielāks nekā kaimiņvalstīs Lietuvā (16,5%) un Igaunijā (15%). Tiek uzskatīts, ka lielāko ēnu ekonomikas daļu veido uzņēmumu neuzrādītie ienākumi un aplokšņu algu maksāšana.
