Līdz šim Latvijā realizētā ekonomiskā un finanšu politika var tikt uzskatīta tikai par daļēji veiksmīgu - tā nav veicinājusi pilno valsts attīstības potenciālu. Šo pierāda statistikas dati, kas apliecina: Latvija starp ES un OECD valstīm teju visos rādītājos, kas atspoguļo sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti, atrodas zemākajās vietās.
Esošā un iepriekšējās valdības ir koncentrējušās uz to, lai Latvijā radītu labu vidi finanšu investīcijām, kā arī mājokļu tirgus un loģistiskas pakalpojumiem, galvenokārt cerībā padarīt Latviju par tiltu starp Rietumiem un Krieviju. Daļēji tas ir izdevies. Tomēr esošā realitāte skaidri parāda, ka finanšu investīcijas un kredītu pieejamība automātiski nenozīmē to, ka tās stimulēs arī resursu piesaisti un investīcijas tajos uzņēmējdarbības sektoros, kas rada preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, nodrošina darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, palielina valsts eksporta apjomus un naudas masu ekonomikā. Bieži rezultāts ir mājokļu tirgus burbulis un ilglietojamo preču patēriņa pieaugums, jeb precīzi tas, kas notika 2008. gadā.
Tādēļ diskusijā «Latvijas attīstības ekonomika - kā to realizēt?» meklēsim atbildes uz jautājumiem:
Kā izveidot industriālo politiku, lai piesaistītu investīcijas uz inovācijām balstītam industriālajam sektoram?
Kā nodrošināt to, lai sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties ekonomiskajos procesos un izmantot tās potenciālu?
Kādi ir Valsts atbalsta mehānismi investīcijām?
Diskusijā piedalās: Dr. oec. Jānis Bērziņš (ekonomists), Gints Turlajs(ekonomists), Ansis Dobelis (BSF valdes loceklis) u.c.
Diskusijas sākums pulksten 17:00.
Tāpat Latvijai vajadzētu fokusēt uzmanību arī uz rietumu partneriem, nevis tikai uz Krieviju. Bet tas nenotiek, jo Latvijai nav skaidras industriālas politikas - un rezultāts ir tas, ka vide industriālām investīcijām ir nesakārtota un nekonkurētspējīga. Dati rāda, ka Latvija galvenokārt eksportē primārās preces un neapstrādātus materiālus (kā apaļkokus). Tāpēc mums ir jārada tāda vide, lai Latvijā būtu izdevīgi investēt rūpniecībā, augsto tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādē un ražošanā. Tikmēr valstis, kas ir veiksmīgas, pamatā ražo un eksportē programmatūru, IT risinājumus, datoriekārtas un telefonus, augstas militārās tehnoloģijas u.c.
Latvijas attīstības mērķim vajadzētu būt citam - sasniegt Ziemeļvalstu attīstības līmeni, lai Latvijai būtu attīstīta ekonomika un sabiedrība. Ar pašreizējo attīstības politiku to nevaram. Tā ir jāpārfokusē, lai piesaistītu investīcijas ražošanā un jauno tehnoloģiju rādīšanā. Tikai tā varēsim paaugstināt algas, tikai tā mūsu cilvēki atgriezīsies Latvijā. Tajā pašā laikā, tikai ar privātā sektora attīstību būs iespējams sniegt iedzīvotājiem to dzīves kvalitāti, kas raksturīga labklājības valstīm.
