RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Fiskālās disciplīnas padome: veselības reformā trūkst skaidrības par naudas izlietojumu

TVNET
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais | Foto: Sintija Zandersone/LETA

Veselības ministrija joprojām nav informējusi par šogad īstenoto reformas līdzekļu izlietojumu un pasākumu rezultātiem, tāpat nav izstrādāts skaidrs ilgtermiņa budžeta plāns, kas parada kā reformas tiek īstenotas, lai nodrošinātu vislielāko labumu iedzīvotājiem, portālam TVNET pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Ceturtdien, 5. Oktobrī, savu gadskārtējo Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu publisko Fiskālās disciplīnas padome. Šajā dokumentā tiek analizēta valsts budžeta plānošana un tas, cik lielā mērā šī brīža budžeta izpildes rādītāji atbilst prognozētajiem rezultātiem, kā arī tiek komentētas makroekonomikas attīstības tendences valstī.

Platais skaidroja, ka viena no problēmām, uz ko ziņojumā vērš uzmanību padome, ir valdības nodoms palielināt budžeta deficītu, lai turpinātu ieviest reformas veselības aprūpes sistēmā. «Kaut gan valdība ir saņēmusi Eiropas Komisijas atļauju uz laiku novirzīties no budžeta deficīta mērķa šo svarīgo reformu īstenošanai un arī padome piekrīt, ka reformas ir vajadzīgas, bažas rada fakts, ka Veselības ministrija joprojām nav informējusi par šogad īstenoto reformas līdzekļu izlietojumu un pasākumu rezultātiem. Tāpat nav izstrādāts skaidrs ilgtermiņa budžeta plāns ar konkrētiem rezultatīvajiem radītājiem, kas parāda, kā šīs reformas tiek īstenota, lai nodrošinātu vislielāko labumu iedzīvotājiem un arī tautsaimniecībai,» norādīja Platais.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs pauda, ka nav apstrīdams fakts, ka veselības aprūpei Latvijā trūkst finansējums un ir nepieciešams meklēt risinājumus. Taču padome nevēlas, lai atkārtotos veselības reformu sākotnējā posmā pieļautā kļūda, ka papildus finansējums tiek tērēts vienīgi mediķu darba samaksas palielināšanai.

«Padome jau trīs gadu garumā kopumā sešas reizes ir aicinājusi Veselības ministriju sagatavot izvērstu budžeta plānu par to, kā tiks izlietots veselības reformai paredzētais papildus finansējums, taču atbildi joprojām neesam saņēmuši. Šķiet, netiek ņemts vērā, ka budžeta deficīts pārtaps parādā, kas būs jāatmaksā no nodokļu maksātāju naudas gan šai, gan nākamajām paaudzēm. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kā vārdā parāda nasta tiek veidota un kādu labumu tā nesīs visai sabiedrībai,» norādīja Platais.

Ja šāda plāna nav, nav izslēgts, ka arī veselības nozarē atkārtosies tās pašas problēmas, kas izglītības reformā, kad vairāku gadu laikā viena pēc otras tika īstenotas vairākas darba samaksas reformas izglītības iestādēs, taču nākamās reformas atcēla iepriekšējās, nonākot nulles punktā un nepanākot uzlabojumus izglītības kvalitātē un līdzekļu izlietojuma efektivitātē, pieļauj Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

«Izglītības kvalitāte, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā joprojām ir zem vidējās, bet reformu nauda - iztērēta, tā arī nepiesaistot to pašai reformai, kam bija jānodrošina galvenais – jāceļ izglītības kvalitāte,» uzsvēra Platais.

«Nereti dzirdam, ka Veselības ministrija piesauc pārtikušo Eiropu ar lielajiem valstu veselības budžetiem un aicina – nodrošiniet lielāku finansējumu, tad būs rezultāts. Taču bez skaidra reformu naudas izlietošanas plāna ir risks, ka reformas īstenotāji aiziet pa vieglākās pretestības ceļu un naudu atvēlēs un sadalīs politiski, proti, koalīcijā uz savstarpējas vienošanās pamatiem vai principa «kurš skaļāk prasa, tas dabū». Bez šāda plāna Veselības ministrija varbūt uzlabos saspīlētās attiecības ar arodbiedrību, kas prasa lielākas algas, mediķi saņems mazliet vairāk, taču netiks panākts svarīgākais – uzlabota veselības aprūpes sistēma, lai iedzīvotāji saņemtu labāku veselības aprūpi,» teica padomes priekšsēdētājs.

Padomes ieskatā, lai reformu nauda strādātu efektīvi, jābūt ne tikai finansējuma izlietošanas plānam, bet arī skaidri izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem, kas ļautu kontrolēt reformas gaitu un rezultātus. Tāpat nepieciešama arī lielāka skaidrība par kopējo veselības aprūpes finansēšanas modeli, jo arī topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā patlaban šie būtiskie jautājumi netiek aplūkoti. «Redzam, ka Veselības ministrijai ir vēlme panākt skaidru atbildi, cik liels valsts finansējums veselībai tiks atvēlēts, taču nav redzama vēlme mobilizēties pašai Veselības ministrijai, lai panāktu līdzekļu labāku pārvaldīšanu,» norādīja Platais.

Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka būtu jāieklausās OECD un citu starptautisko ekspertu ieteikumos, un veselības nozare jāreformē tā, lai to tuvinātu attīstīto ES valstu veselības aprūpes sistēmām – ir jādiskutē par ilgtermiņa mērķiem un to, kā tos sasniegt, ikvienu izmaksu pozīciju salīdzinot ar ieguvumiem ilgtermiņā.

ES OECD
0 Komentāri