Nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem nav jābaidās izkāpt no savas komforta zonas un apgūt jaunas prasmes, - ir pārliecināts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens: Nodarbinātajiem nav jābaidās izkāpt no komforta zonas un apgūt jaunas prasmes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atklājot pirmo uzsaukumu projektam «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide», Ašeradens sacīja, ka Latvija nenovēršami kļuvusi par globālas ekonomikas sastāvdaļu, un tas redzams jebkurā sektorā.
«Redzam, ka parādās milzīgs konflikts starp esošo darba tirgus struktūru, un to, ko prasa globālais darba tirgus,» sacīja ministrs, piebilstot, ka aptuveni 40% uzņēmēju atzīst, ka pastāv lielas problēmas uzņemt darbiniekus. Politiķis skaidroja arī paši nodarbinātie atzīst, ka viņiem bieži vien trūkst atbilstošo prasmju, lai mēģinātu pretendēt uz labāk apmaksātu darbu.
Ašeradens uzsvēra, ka Latvijai un tās darbiniekiem strauji jāattīstās, lai spētu tikt līdzi globālajam darba tirgum. Viņš piebilda, ka Skandināvijas valstīs mūžizglītības programmās iesaistīta aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, savukārt Latvijā šādās programmās iesaistīti vien aptuveni septiņi procenti iedzīvotāju. Ministrs atzina, ka vairāki tūkstoši darbinieku tuvākajā nākotnē trūkst tādās nozarēs kā būvniecība, IKT, kokapstrādē, metālapstrādē un mašīnbūvē.
«Latviešiem ir bail iziet no savas komforta zonas,» secinājis Ašeradens, paužot pārliecību, ka jaunā programma ļaus nodarbinātajiem paskatīties ārpus esošās komforta zonas un ieiet jaunā, augstākā līmenī.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) atzina, ka Latvijas iedzīvotāji ir gudri, prasmīgi, čakli, taču reizēm viņu prasmes ir vai nu apstājušās attīstībā, vai novecojušas. «Kādreiz iegūts sertifikāts, ja netiek atjaunināts, nekam neder,» uzsvēra Šadurskis, paužot, ka formālajam kvalifikāciju apliecinošam sertifikātam ir nozīme.
Arī Šadurskis uzsvēra, ka darba tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu zemas kvalifikācijas sektorā, bet situācija ir pretēja augsti kvalificētu speciālistu lokā. «Pieaugušajiem, kas ir darba tirgū, bet kas jūt, ka sāk izkrist no darba tirgus, šī programma būs lieliska iespēja mēģināt ieiet atpakaļ darba tirgū ar jaunām un laikam atbilstošām prasmēm,» teica politiķis.
Viņš stāstīja, ka arī darba devēji pozitīvi vērtējuši jauno programmu. Vairāki miljoni eiro tiks ieguldīti, lai īsā laikā strauji samazinātu disproporciju darba tirgū. «Mums nav laika gaidīt daudzus gadus, mums jāspēj efektīvi uzlabot dzīves labklājību tiem, kas, iespējams, tikai tagad saprata, ka jāmācās visa mūža garumā,» atzina Šadurskis.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Ruta Porniece tāpat atzina, ka patlaban augsti tehnoloģiski ietilpīgos uzņēmumos trūkst kvalificēti darbinieku, kuriem būtu arī kvalifikāciju apliecinoši dokumenti. Porniece aicināja iedzīvotājus gudri izmantot piedāvāto iespēju, lai paaugstinātu savu profesionalitāti, kā arī celtu savu labklājību.
Valsts izglītības attīstības aģentūras vadītāja Dita Traidās pauda, ka cilvēki, kas noveco, darba tirgū ieejot jauniem cilvēkiem, tiek izstumti visātrāk, līdz ar to, lai paliktu darba tirgū, nepieciešams atjaunot savas zināšanas un prasmes. Traidās pauda atzinību, ka no valsts beidzot ir atbalsts ne tikai bezdarbniekiem, bet arī nodarbinātajiem, ļaujot nodarbinātajiem darba tirgū noturēties ilgāk.
Pirmajā pieteikšanās kārtā iedzīvotājiem pieejamas 770 izglītības programmas, kuras piedāvā 55 izglītības iestādes visā Latvijā. Pieteikšanās notiek līdz 6. novembrim, iesniedzot dokumentus izglītības iestādēs, un mācības plānots sākt 2018.gada janvārī.
Mācībām var pieteikties ikviens strādājošs vai pašnodarbināts iedzīvotājs vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam ar pabeigtu vai nepabeigtu izglītību. Tomēr augsta pieteikumu skaita gadījumā priekšrocības uzņemšanā būs pieaugušajiem vecumā pēc 45 gadiem, kuri strādā profesiju klasifikatora 5., 7., 8. un 9. pamatgrupu profesijās, proti - ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri vai vienkāršajās profesijās strādājošie, jo tieši šīs iedzīvotāju grupas ir visvairāk pakļautas bezdarba riskam nākotnē.
Projekts piedāvā profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Ar tām pieaugušie var ne tikai celt savu esošo kvalifikāciju un iegūt jaunas prasmes, bet arī apgūt citu darba tirgū pieprasītu arodu un pārkvalificēties kādā no Latvijas profesionālās izglītības iestādēm.
Lielāko daļu mācību apmaksās ES fondi un valsts, savukārt iedzīvotājiem būs jānodrošina 10% līdzmaksājums, kuru var segt arī darba devējs. Maznodrošinātajiem un trūcīgajiem mācības būs pilnībā bez maksas, kā arī pieejams atbalsts reģionālajai mobilitātei, savukārt strādājošajiem ar invaliditāti - asistenta vai surdotulka izmaksu kompensācija.
Lai projekta īstenošanas laikā izveidotu ilgtspējīgu pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmu, projekta partneri ir 64 Latvijas pašvaldības, kurās darbojas un nepieciešamības gadījumā strādājošajiem konsultācijas sniedz pieaugušo izglītības koordinators, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūra, kas 28 filiālēs piedāvā karjeras konsultanta pakalpojumus ikvienam projekta mācībās ieinteresētam nodarbinātajam.
Ja darbinieki vecumā no 25 gadiem nepieciešamās prasmes kādā no profesijām četrās nozarēs jau ir ieguvuši darba vidē vai citur, projekta laikā tie var izmantot iespēju ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences atzīšanai, nokārtojot eksāmenu, kura izmaksas līdzfinansē projekts.