RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Pilsētplānotājs: Nepietiekami tiek domāts par «Rail Baltica» ietekmi uz Rīgas ārtelpu

LETA 1
Sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš | Foto: Ieva Leiniša / LETA

Pašlaik Latvijā uz dzelzceļa projektu «Rail Baltica» skatās kā uz transporta infrastruktūras nogriezni, bet pietiekami netiek domāts par tā ietekmi uz Rīgas ārtelpu, atzina sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

«»Rail Baltica» ir gadsimta būve un tās iespaids uz Rīgas seju būs ļoti liels. Šāda mēroga būve Rīgā nav bijusi vismaz 100 gadus un mēs par maz domājam un runājam, kāda ietekme būs šim jaunajam sliežu ceļam, kura uzdevums ir savienot Tallinu ar Berlīni, nevis ar Rīgu. Mums ir aktīvi jādomā, ko tieši Rīga var piedāvāt. Un otra ļoti svarīga lieta – ko šis savienojums nozīmēs pilsētas ārtelpai,» uzsvēra Celmiņš.

Pēc viņa domām daudz aktīvāk ir jādiskutē par to, kāda izskatīsies Rīgas centrālā dzelzceļa stacija, ko darīt ar uzbērumiem vai ko darīt ar «Rail Baltica» izbūvi Daugavas kreisajā krastā. Kā piemēru viņš minēja to, ka līdz ar «Rail Baltica» izbūvi ir panākta arī gājēju tilta pāri Daugavai izveide. Lai gan tas ir liels sasniegums, par to tiek runāts ļoti maz.

«Sliedes ies cauri Toņkalnam un pašreizējā plānojumā nogriezīs Latvijas Universitātes Akadēmisko centru no pārējā Torņkalna. Tas ir pilnīgi pretēji visām iecerēm padarīt šo teritoriju atvērtāku. Es saprotu inženierus, kuru pienākums ir izdomāt, kā sliedes izbūvēt droši, termiņā un atvēlētās naudas ietvaros. Taču mums kā šīs pilsētas plānotājiem ir jādomā, kā «Rail Baltica» padarīt par resursu šīs pilsētas attīstībai, nevis par kārtējo norobežojumu vai sētu. Līdz ar to mums ir jādomā par šīs infrastruktūras izmantojumu pilsētā un šis iespēju laiks nav bezgalīgs. Pilsētas plānotājiem, arhitektiem ir jānāk kopā un par to jādomā,» aicināja Celmiņš.

Vienlaikus viņš šo projektu un kopējo publiskā transporta infrastruktūras attīstību vērtēja kā ļoti svarīgu. «Publiskais transports ir kritiski svarīgs pilsētas attīstībai. Ikviena pilsēta, kura savu mobilitāti balsta privātajā transportā, par to smagi samaksā un beigās ir zaudētāja. Tie ir izmeši, tās ir pārpildītas autostāvvietas, tas ir zaudēts laiks, jo tā vietā, lai strādātu, jūs sēžat sastrēgumā uz Akmens tilta. Ja jūs neejat uz publisko transportu, kurš risina caurlaidības problēmu pilsētā, tad jūs viennozīmīgi zaudēsiet konkurencē ar citām pilsētām. Ko šodien dara Londona, Parīze un Berlīne? Tās arvien stingrāk ierobežo privātā transporta iebraukšanu centrā. Pilsētas centrs nodrošina vairākas funkcijas vienuviet un, ja tas tiek bloķēts ar automašīnām, ieguvējs nav neviens,» uzsvēra pilsētplānotājs.

ES Londona Latvijas Universitāte Rail Baltica Rīga
1 Komentāri