RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Jaunieši «pa lēto» strādāt nav ar mieru: 30% gribētu saņemt no € 801 līdz 1200 lielu algu

LETA 1
Foto: Austra Helēna Žaggere/LETA

Vēlamais ikmēneša atalgojums 30% jauniešu Latvijā ir no 801 līdz 1200 eiro, liecina «SEB bankas» veiktā aptauja. Savukārt 13% uzskata, ka viņiem vajadzētu saņemt vairāk nekā 1200 eiro mēnesī. Atalgojumu no 501 līdz 800 eiro mēnesī par atbilstošu uzskata 37% jauniešu, bet 17% jauniešu būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, no 301 līdz 500 eiro mēnesī.

Atbilstoši aptaujas datiem, vairāk nekā 80% jauniešu vecumā no 18 līdz 19 gadiem galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un to ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Jauniešiem, kuri apvieno mācības ar darbu vidējais ienākumu līmenis ir augstāks - apmēram trešdaļai no viņiem ienākumu summa ir no 301 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt vēl vienai trešdaļai ienākumi ir lielāki – no 501 līdz 800 eiro.

Galvenais ienākumu avots tikai strādājošajiem jauniešiem ir alga, turklāt kopējais ienākumu līmenis to vidū ir augstāks. Šajā respondentu grupā 43% jauniešu pelna no 501 līdz 800 eiro mēnesī. Piektajai daļai respondentu ikmēneša ienākumi pārsniedz 800 eiro, savukārt 6% tie pārsniedz 1200 eiro mēnesī.

Dati liecina, ka 38% aptaujāto jauniešu, kas tikai strādā un nemācas, ir pārliecināti, ka viņu zināšanām un pieredzei atbilstošai algai jābūt lielākai par 800 eiro mēnesī. Vienlaikus 20% uzskata, ka ikmēneša atalgojumam būtu jābūt virs 1200 eiro. Tikai 8% no pašlaik strādājošajiem jauniešiem apgalvo, ka no 301 līdz 500 eiro liela ikmēneša alga «uz rokas» būtu uzskatāma par «taisnīgu».

Tāpat aptauja liecina, ka, runājot par «taisnīgu» atalgojumu, jaunieši šogad kļuvuši pieticīgāki nekā pērn – to strādājošo skaits, kuri vēlētos saņemt virs 1000 eiro mēnesī, ir samazinājies. Vienlaikus, raugoties uz nākotni, jaunieši ir kļuvuši daudz ambiciozāki – gandrīz 40% jauniešu pēc pieciem gadiem vēlētos saņemt vismaz 1500 eiro «uz rokas».

«SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem gandrīz 40% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem mēnesī saņem no 500 līdz 800 eiro. «Turklāt šādu algu saņēmēju skaits šogad ir augstāks nekā pērn, un varam secināt, ka vidējās algas apmērs jauniešiem arī pieaudzis - no 605 eiro 2016.gadā līdz 691 eiro tagad,» norādīja Škapars.

Tomēr viņš atzina, ka, līdzīgi kā pērn, jaunieši uzskata, ka viņu pieredze un zināšanas nav pienācīgi novērtētas, jo viņi vēlētos sev vidēji par 200 eiro lielāku algu, nekā pašlaik saņem.

Škapars norādīja, ka gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka viņu algai pēc pieciem gadiem būtu jābūt lielākai par 1000 eiro. «Ambiciozāki ir vīrieši – vairāk nekā puse vēlas pelnīt virs 1500 eiro. Sievietes ir pieticīgākas – lielākā daļa (64%) sev vēlamo algu redz kategorijā no 500 līdz 1500 eiro,» skaidroja «SEB bankas» valdes loceklis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šogad novērojama jauna tendence – to jauniešu skaits, kuri pēc pieciem gadiem vēlas saņemt virs 2000 eiro mēnesī, pieauga no 10% līdz 13% sieviešu vidū un no 21% līdz 26% vīriešu vidū.

Tāpat Škapars norādīja uz vēl vienu, viņaprāt, zīmīgu tendenci - 40% no aptaujātajiem jauniešiem plāno iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai tādējādi palielinātu gan savus ienākumus, gan neatkarību. «Turklāt jauniešiem ir zināmas nozares, kurās viņi vēlētos attīstīt savu uzņēmumu,» sacīja «SEB bankas» valdes loceklis.

Pēc viņa teiktā, populārākās jomas, kurās jaunieši vēlas sākt uzņēmējdarbību, ir tirdzniecība, ražošana, individuālā profesionālā darbība, piemēram, juridiskie vai inženierpakalpojumi, dizaina un šūšanas pakalpojumi un citi, kā arī māksla un izklaide.

Personāla atlases portāla «CV Online» vadītājs Aivis Brodiņš žurnālistiem norādīja, ka pēdējo gadu laikā jauniešu bezdarbs Latvijā ir samazinājies, tomēr šis rādītājs atpaliek no Lietuvas un Igaunijas datiem. Vienlaikus Latvijas darba tirgū novērojams arī vidējā atalgojuma apmēra pieaugumu, jo pieaudzis arī brīvo vakanču skaits – tas, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājies par 15%.

Tāpat Brodiņš sacīja, ka darba devēji pēdējo gadu laikā kļuvuši atvērtāki, domājot par jauniešu pieņemšanu darbā, turklāt neizvirzot stingras prasības, darba aprakstā iekļaujot tādus kritērijus kā potenciālā darbinieka interesi par attiecīgo jomu un tā vēlmi attīstīties uzņēmumā. Vienlaikus būtisku atbalstu jauniešiem darba meklēšanā, pēc «CV Online» vadītāja teiktā, sniedz dažādas valsts un Eiropas Savienības programmas.

Tomēr viņš norādīja, ka emigrācija un izglītības izvēle vēl joprojām ir faktori, kas veicina bezdarbu jauniešu vidū Latvijā. Brodiņš skaidroja, ka daļa jauniešu izvēlas gūt pieredzi ārvalstīs, kā arī lielāks jauniešu īpatsvars izvēlas apgūt sociālās un humanitārās zinātnes, bet mazāk – eksaktās un inženierzinātnes, tādējādi radot robu darba tirgū.

«CV Online» vadītājs norādīja, ka jaunieši parasti darba tirgū izvēlas iesaistīties strādājot algotu darbu, iesaistoties brīvprātīgajā darbā, darbojoties praksē vai uzsākot savu biznesu. Pārsvarā jaunieši darba gaitas sāk tādos sākuma līmeņa amatos kā asistents vai jaunākais speciālists, kā arī strādājot mazumtirdzniecības jomā par pārdevēju vai klientu konsultantu, pakalpojumu centros kā klientu atbalsta vai telemārketinga speciālistiem, vai sabiedriskās ēdināšanas jomā par viesmīli vai bārmeni.

Brodiņš uzsvēra, ka būtiskākās īpašības, kurām jauniešiem jāpiemīt, ja tie vēlas veiksmīgi ienākt darba tirgū, ir iniciatīva, ieinteresētība izvēlētajā jomā un motivācija tajā attīstīties. Vienlaikus viņš piebilda, ka jauniešiem ir jābūt gataviem sākt savu profesionālo gājumu no apakšas, jāsamazina ambīcijas un jābūt motivētiem strādāt un attīstīties.

Aptauja veikta 2017.gada augustā internetā, un tajā piedalījās 1195 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

Latvija Zinātne Lietuva SEB banka Igaunija
1 Komentāri