Trešdaļai Latvijas zvejnieku nākamais būs «sāpīgs» gads saistībā ar iedalītajām nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2018.gadā, bet vairums nozares uzņēmēju ir ieguvēji, sacīja biedrības «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.
Viņš atgādināja, ka mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā nākamgad samazinātas tikai par 8% iepriekšplānoto 28% vietā, kas ir ļoti būtisks atspaids četriem Latvijas zvejniecības uzņēmumiem, kuriem ir tikai zvejas iespējas Baltijas jūrā. «Eiropas Komisijas (EK) plānotais kvotu samazinājums - 28% apmērā - būtu drauds, ka kādai no šim četrām firmām nākamais gads būtu pēdējais. Uzņēmums būtu vai nu jāpārdod vai jāslēdz. Katram būtu jālemj, ko tālāk darīt, jo tik lielu samazinājumu šie zvejnieki nevarētu izturēt. Tā kā Baltijas jūras austrumu daļā kvotas samazinātas tikai par 8%, iespējams, ka visi četri vai vismaz trīs no šiem uzņēmumiem nākamo gadu pārdzīvos,» sacīja Voits.
Vienlaikus Voits piebilda, ka negatīvi vērtējams reņģu zvejas kvotu kritums Rīgas jūras līcī par 7% nākamgad, kura rezultātā cietīs pieci zvejniecības uzņēmumi, kuriem nav zvejas iespēju Baltijas jūrā. «Žēl, ka Rīgas jūras līcī pieprasīja 7% kvotu samazinājumu, jo, atstājot šā gada nozvejas līmeni, zivīm Rīgas jūras līcī nesamazinātos biomasa, bet gan 2019.gadā būtu biomasas pieaugums par 2,5%. Tāpēc mani ļoti izbrīnīja, ka nebija iespējams panākt zvejas iespējas Rīgas jūras līcī šā gada apmērā,» teica Voits.
Tomēr kopumā kvotu iedalījums Baltijas jūrā 2018.gadā ir labāks nekā Latvijas zvejnieki paredzēja, sacīja Voits. Iedalīto nozvejas kvotu Baltijas jūrā dēļ nākamajā gadā no kopējā zvejniecības uzņēmumu skaita Latvijā cietīs apmēram viena trešdaļa no kopējā nozares uzņēmumu skaita. «Trešajai daļai uzņēmumu būs diezgan sāpīgs nākamais gads, bet pārējiem uzņēmumiem zvejas iespējas ir palielinājušās,» rezumēja Voits.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2018.gadam otrdien apstiprinātā vienošanās paredz, ka mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 8% iepriekšplānoto 28% vietā un nozvejas kvota būs 2424 tonnas. Turpretī mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā saglabājušās nemainīgas un nozvejas kvota būs 202 tonnas.
Brētliņu zvejas iespējas nedaudz palielinātas, kas Latvijas zvejniekiem papildu nozīmē 170 tonnu zvejas iespēju - nozvejas kvota noteikta 36 277 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju kritums, kas salīdzinājumā ar 2017.gadu ir par 1117 tonnām mazāk - kvota noteikta 15 607 tonnas.
Reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā palielināta par 20%, kas Latvijas zvejniekiem nozīmē 1054 tonnu pieaugumu. Nozvejas kvota noteikta 6353 tonnas.
Turpretī lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā samazināsies par 5%, un nozvejas kvota noteikta 12 011 vienību apmērā.
