Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt, ka nodokļi Latvijā nākotnē neizbēgami ir jāpalielina. Skatoties uz demogrāfisko situāciju valstī paliek skaidrs- kādēļ nodokļu celšana ir neizbēgama. Iedzīvotāju skaits - esošo un nākotnes nodokļu maksātāju skaits - turpina samazināties, teikts «Firmas.lv» un nacionālās informācijas aģentūras LETA veidotajā «Latvijas biznesa gada pārskatā 2017»
Tomēr lai uzturētu valsti ar tās infrastruktūru, ceļiem, skolām, slimnīcām un citām vajadzībām, finansējums ir nevis jāsamazina proporcionāli iedzīvotāju skaitam, bet gan jāpalielina, lai kompensētu inflāciju un apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc kvalitatīviem valsts pakalpojumiem.
Tas nozīmē, lai šo uzdevumu izpildītu, no katra valsts iedzīvotāja nākotnē būs jāiekasē salīdzinoši vairāk nodokļu nekā līdz šim.
Vienlaikus secināts, ka pastāvīga nodokļu palielināšana nekādā gadījumā neatstās pozitīvu iespaidu uz iedzīvotāju vēlmi palikt strādāt Latvijā un radīt šeit pēcnācējus. Lai situāciju glābtu būtu nepieciešams nekavējoties pievērsties demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
Pretējā gadījumā apturēt kustību lejup pa spirāli būs ļoti grūti.
Neskatoties uz šo drūmo scenāriju vienā demogrāfijas jomā ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās. Ir runa par dzimstību. Viscerīgākā situācija šajā ziņā ir Pierīgas reģionā.
Vidējais dzimstības pieaugums šeit ir bijis vislielākais un sastāda 2.2% pēdējos 5 gados. Tomēr arī šis pozitīvais faktors nav pietiekams lai nodrošinātu iedzīvotāju skaita saglabāšanos.
Neskatoties uz dažiem kāpumiem kopējais iedzīvotāju skaits turpina sarukt par vidēji 0,5% pēdējos 5 gados. Kas ir par 30% labāks rādītājs nekā Zemgalē, divas reizes labāks nekā Kurzemē un Vidzemē un piecas reizes labāks nekā Latgalē.
Tomēr viens reģions nav visa valsts un uzlabojums Pierīgā nav pietiekams,
lai kopējo situāciju valstī padarītu cerīgāku.
«Latvijas biznesa gada pārskatā 2017»apkopoti dati par vairāk nekā 21 000 uzņēmumu, kuru 2016.gada apgrozījums pārsniedza 145 000 eiro.Pētījumā secināts, ka pērn apskatā iekļauto uzņēmumu apgrozījums bijis 51,5 miljardi eiro, kas ir par 0,49 % mazāk nekā 2015.gadā. Uzņēmumu kopā veidotā peļņa ir pieaugusi, veidojot 2,32 miljardus eiro, savukārt kopējais uzņēmumu darbinieku skaits ir sarucis – pagājušajā gadā tie bijuši 526 tūkstoši.
Ir jomas, kur iepriekšējā gadā bija izaugsme
Izaugsmes līdere pērn bijusi rūpniecība. Sekmīgi atrisinot tirgus paplašināšanās un eksporta izaicinājumus, nozares pārstāvjiem izdevies kāpināt apgrozījumu par 66%. Izteikts pieaugums novērojams medicīnas un IT nozarēs, kas demonstrē to, ka Latvijā ir spējas un potenciāls attīstīt augsti tehnoloģiskas jomas Eiropas un pasaules līmenī. Tikmēr būtisks apgrozījuma kritums bijis būvniecības un enerģētikas nozarēs – attiecīgi par 15% un 14 %. Būvniecībā tāpat novērojams lielākais peļņas samazinājums, proti, par 35 %. Savukārtvislielāko peļņas pieaugumu starp uzņēmumiem uzrāda nekustamā īpašuma (+46 %), pārtikas ražošanas (+39 %) un finanšu pakalpojumu (+26 %) nozares.
Situācija būtiski atšķiras dažādos Latvijas reģionos. Drūmākā2016. gadā novērojama Kurzemē, kur uzņēmumu apgrozījums samazinājies par 9% un peļņa – par 25%, savukārt Zemgalē pagājušais gads bijis veiksmīgs – laikā, kad citos reģionos uzņēmumu apgrozījums krities, šeit tas pieaudzis par 5%. Kopējā uzņēmumu peļņa valsts līmenī ir palielinājusies, taču šeit jāņem vērā Pierīgas uzņēmumu rādītāji, kuru peļņa pieaugusi par vidēji 8,7%, kamēr pārējos reģionos tā kritusies.
Pastāv nedrošības sajūta
«Pētījuma dati liecina, ka kopumā 2016.gadā uzņēmēju vidū ir valdījusi nedrošības sajūta, vēlme nevis riskēt, bet uzkrāt resursus, kas parasti notiek neziņas vai negatīvu gaidu gadījumā. Šis gads skaidri parāda, cik liela dažās nozarēs ir ES fondu nozīme un cik ievainojamas šīs nozares var būt gadījumā, ja atbalsts kavējas,» stāsta pētījuma autori.
«Latvijas biznesa gada pārskatā 2017» apkopotie dati tāpat liecina, ka algu pieaugums turpinājis attīstīties straujāk par jebkuru citu uzņēmējdarbības rādītāju. Kā norāda pētījuma autori, šis fakts noteikti iepriecina visus Latvijā strādājošos, bet rada arvien lielākus riskus uzņēmumu konkurētspējai un Latvijas ekonomikai. Ja atalgojuma kāpums arī nākotnē tikpat strauji apsteigs produktivitātes pieaugumu, tad uzņēmumu, kas var maksāt lielas algas, kļūs arvien mazāk, bet krīze kļūs arvien tuvāka un reālāka.
Kopumā pērn sarucis to uzņēmumu skaits, kuru gada apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus.
Šis fakts saistāms ne vien ar to, ka vairāki uzņēmumi piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, bet arī ar uzņēmumu skaita samazinājumu – likvidācijas, apturētas saimnieciskās darbības vai maksātnespējas dēļ. Viens no iespējamajiem likvidācijas iemesliem varētu būt straujais algu kāpums un uzņēmēju nespēja veikt apmaksu, vienlaikus nomaksājot visus nepieciešamos nodokļus. Šādas izmaiņas var raisīt nopietnas bažas par uzņēmumu pāriešanu ēnu ekonomikas sektorā.
«Latvijas biznesa gada pārskats» ir apjomīgākais Latvijas tautsaimniecības apskats, kurā tiek izvērtēti uzņēmumu darbības rādītāji, apkopoti TOP uzņēmumi nozarēs un reģionos. Šogad pētījuma veidotāji analizējuši gaidāmo nodokļu reformu un iespējamo ekonomikas pārkaršanu, pētījuši demogrāfisko situāciju un labklājību Latvijā, kā arī snieguši pārskatu par ārvalstu investoru aktivitātēm un plāniem. Izdevumā tāpat atrodami nozaru ekspertu secinājumi par aizvadīto gadu un pašreizējo situāciju nozarē, kā arī iespējamās tendences un prognozes nākotnei.
