Atjaunojamās enerģijas nozares un sabiedrības interesēs ir veicināt nevis subsīdijas, bet papildu elektroenerģijas tirgus mehānismus, informēja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijā (LAEF).
Federācija: Atjaunojamās enerģijas nozarē jāveicina papildu elektroenerģijas tirgus mehānismus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Federācijas pārstāvji pauda uzskatu, ka finansējumu, kas tiek izmantots subsīdijām, jāiepludina elektroenerģijas tirgū - tieši konkurence starp ražotājiem visefektīvākajā veidā nodrošinās zemāko iespējamo elektroenerģijas gala maksājumu patērētājiem. «Krāpniecība un korumpētība nav pieļaujama un vainīgie ir jāsoda,» uzsvēra federācijā.
LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe atzīmēja - TV3 raidījumā «Nekā Personīga» minēts, ka iespējama krāpniecība konstatēta septiņās elektrostacijās, bet netiek veikta profesionāla un detalizēta žurnālistikas analīze par kopējo atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, nodrošinot videi draudzīgu enerģijas ražošanu, veicinot nodarbinātību, atkritumu apsaimniekošanu un pozitīvo makroekonomisko ietekmi.
«Latvijā kopumā darbojas aptuveni 305 atjaunojamās enerģijas elektrostacijas (vēja, saules, biomasas, hidroelektrostacijas un biogāzes stacijas), kuras, izmantojot vietējos energoresursus, nodrošina būtisku siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru Latvijas energobilancē. LAEF ieskatā sižeta autori apzināti vēršas pret atjaunojamās enerģijas nozari kopumā, cenšoties panākt zaļās enerģijas nomelnošanu, degradējot sabiedrības izpratni par nepieciešamību panākt šīs nozares attīstību arī Latvijā,» norādīja Irbe.
LAEF valdes loceklis Edgars Vīgants atzīmēja, ka, neskatoties uz enerģijas ražotāju nozares ieteikumiem politiķiem veicināt elektroenerģijas tirgus mehānismus, politiķi daudzus gadus ir izvēlējušies veicināt subsīdijas ar visām no tā izrietošajām sekām. «Par pieļautajām politiskajām kļūdām nedrīkst likt ciest tiem investoriem un ražotājiem, kas investējuši atjaunojamās enerģijas ražošanā, paļaujoties uz valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un nodrošinot politisko mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijās jomā,» viņš sacīja.
Tajā pašā laikā LAEF valdes loceklis Kristaps Stepanovs minēja, ka 305 elektrostaciju, kas elektroenerģiju un siltumenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja, saules un ūdens, kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 235,67 megavati (MW) un 2016.gadā tās saražoja gandrīz vienu miljonu megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas veido apmēram 14% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa. «Lielākais šo elektrostaciju skaits izvietots Latvijas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem, veicinot investīcijas un nodarbinātību lauku teritorijās, tādā veidā saglabājot darbavietas speciālistiem un daudzas ģimenes atturot no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,» viņš teica.
Savukārt LAEF valdes loceklis Andris Vanags atzīmēja, ka decentralizētā elektroenerģijas ražošana samazina elektroenerģijas zudumus sadales tīklos - atbilstoši aprēķiniem zudumu samazinājums veido 2%, kas ir ekvivalents 130 gigavatstundām GWh elektroenerģijas jeb 5,2 miljoniem eiro. «Daudzi no šiem elektroenerģijas ražotājiem vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji, kas neapšaubāmi nodrošina maksājumus valsts budžetā dažādu nodokļu veidā, ik gadu samaksājot vismaz 50 miljonus eiro,» viņš piebilda.
LAEF pārstāvji uzsvēra, ka arvien lielāka uzmanība būtu jāpievērš sabiedrības informēšanai par atjaunojamās enerģijas pozitīvo ietekmi un jālauž mīti par tās pārlieko dārdzību.
Tāpat federācijā norādīja, ka būtisku lomu atjaunojamās elektroenerģijas konkurences veicināšanā nodrošina stabila valsts ilgtermiņa attīstības stratēģija nozarei. Stratēģijas izstrādē būtu jāiesaista pētniecības un plānošanas institūcijas, nozares nevalstiskās organizācijas un jāņem vērā kaimiņvalstu labākie piemēri. Veidojot nākotnes politiku enerģijas ražošanai no AER, ir jāinformē arī sabiedrība par ieguvumiem tautsaimniecībai, jāveicina konkurētspēja, caurspīdīgums, godīgums un precīzi jāformulē sasniedzamie stratēģiskie mērķi.
«Vērojot atjaunojamās enerģijas politikas izmaiņas pēdējo 10 gadu laikā, nepārprotami ir saskatāmas labi plānotas antireklāmas un zaļās enerģijas nomelnošanas kampaņas pazīmes, cenšoties aizvien pierādīt, ka dabasgāze, kas ir fosilais kurināmais, par kura izmantošanu sabiedrība maksā ne tikai subsīdijas 173 miljoni eiro gadā, bet arī vēl par dabas gāzi 380 miljonus eiro gadā Krievijai, ir valstij un sabiedrībai labākais risinājums,» atzīmēja LAEF valdes loceklis Andis Kārkliņš.
LAEF arī atzīmēja, ka Latvija ir ļoti bagāta ar atjaunojamiem dabas resursiem, tāpēc galvenokārt jādomā tieši par šo vietējo energoresursu racionālu izmantošanu, un tikai pēc tam jāskatās kāda būtu fosilās enerģijas loma un kādās nozarēs to mērķtiecīgi izmantot.
«Jau 2014.gadā LAEF iesniedza Eiropas Komisijā sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes elektrostaciju nesamērīgo valsts atbalstu. Līdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari un elektroenerģijas tirgu kopumā. Eiropas Komisija šā gada lēmumā par valsts atbalsta saskaņošanu elektroenerģijas ražotājiem, skaidri norādīja, ka netiek saskaņots atbalsts lielas jaudas gāzes elektrostacijām. Var izdarīt secinājumu, ka tieši šis ārējais spiediens, radīja nepieciešamību atrast ātru risinājumu subsīdijas samazināšanai par 75%,» norāda Irbe.
LAEF pārstāvji aicināja paskatīties uz jaunu AER ražošanas jaudu attīstību pasaulē un tuvākajās kaimiņvalstīs, norādot, ka Latvijas attīstība būtiski atpaliek. Piemēram, uzstādītā vēja elektrostaciju jauda Lietuvā ir astoņas reizes, bet Igaunijā četras reizes lielākas nekā Latvijā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā «Nekā Personīga» paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS «Sadales tīkls» testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados.
Pārbaudes uzdots veikt, izbraucot uz konkrētajām vietām. Šīs vietas ir «Kriozes», Saldus pagasts, Saldus novads (SIA «Briedis būve»), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA «Madonas Eko»), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA «Tektus»), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA «M parks»), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA «E Strenči»), SIA «Elektro rīdzene» (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA «E Seda»).
Tāpat pārbaudi uzdots veikt «Rīgas enerģijā». Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. «Nekā Personīga» esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi. Vienlaikus Ašeradens uzdevis «Sadales tīkls» sākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par «Rīgas enerģijas» koģenerācijas stacijas darbību, kā arī vērsies Valsts policijā.