Zemo procenta likmju ietekmi uz pasaules ekonomiku ilgtermiņā ir ļoti grūti prognozēt, norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.
Zemo procenta likmju ietekme - neprognozējama; pat valstīm ir neatmaksājami parādi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Viens no šiem blakus efektiem ir tas, ka zemās procentu likmes pilnībā demotivē veikt uzkrājumus. Piemēram, kādēļ pašlaik cilvēkiem noguldīt naudu depozītā, ja tā likme ir nulle komats kaut kas? Labāk kaut ko nopirkt! Ekonomikai īstermiņā tas pat ir labi. Taču, no otras puses, ļoti ilgu laiku ekonomikas galvenais virzītājspēks ir bijuši tieši uzkrājumi. Kā dzīvos ekonomika, kurā ir maz uzkrājumu? To mēs vēl nezinām. Turklāt šajā procesā pat nevar vainot tikai zemās procentu likmes, jo tas sākās jau pirms krīzes, kad ļaudis arvien aktīvāk ņēma kredītus un uzkrājumu ekonomika sāka kļūt par parādu ekonomiku,» norādīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju «AFI Investīcijas».
Viņš arī prognozēja, ka
centrālās bankas zemas procentu likmes turpinās uzturēt daudz ilgāk, nekā daudzi cer, jo grūtību ekonomikā ir pietiekami.
Tāpat potenciālas problēmas pasaules ekonomikas attīstībai var radīt finanšu tirgi. «Finanšu pasaule pārāk daudz ietekmē pasauli kā tādu. Savukārt pašā finanšu pasaulē ir daudzas lietas, ar kurām visi samierinās, bet kuras nav visai loģiskas. Piemēram,
milzīgus apmērus ir sasnieguši valstu parādi. Turklāt nav pat skaidru perspektīvu, kā tos varētu dzēst.
Pilnīgi neloģiskas ir preču cenu izmaiņas biržās. Tas pats attiecas uz valūtām,» sacīja Pospelovs.
Viņš atgādināja, ka,
piemēram, naftas cena dažu gadu laikā auga no 30 līdz 150 ASV dolāriem par barelu, pēc tam nokritās līdz 35 ASV dolāriem.
«Var piesaukt dažādus objektīvus faktorus, bet tās pamatā ir vistīrākās spekulācijas biržā. Nevienai precei tikai piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā nevar tā mainīties cena. Visi piesauktie iemesli par pieprasījuma izmaiņām Ķīnā vai slānekļa naftas ieguvi ASV ir svarīgi, bet vienalga objektīvi nespēj tā mainīt naftas cenas. Taču nafta ir visai pasaulei svarīga prece, jo no naftas top degviela un degviela ir iekšā ikvienas citas preces pašizmaksā. Tas viss vēl ir saistīts ar enerģētiku, jo naftas cena ietekmē arī gāzes cenu. Un tad nu mēs redzam, ka
sēž lielās kompānijās pie datoriem brokeri un «gaiņā « visai pasaulei tik svarīgo naftas cenu šurpu turpu.
Bet mēs iebraucam benzīntankā un ieraugām kārtējās izmaiņas degvielas cenās! Tā tam nevajadzētu būt!» uzsvēra finansists.
«Tādēļ ir jārēķinās, ka finanšu pasaulē šādas lietas ir iespējamas, un mums atliek tikai minēt, kad šī bise var izšaut.
Faktori ar katastrofālu ietekmi ekonomikā var ienākt ne tikai no politikas, bet arī no finanšu sfēras.
Arī šo faktoru dēļ Eiropas un ASV centrālās bankas ar radikāliem lēmumiem nesteigsies, un labi, ka tā,» sacīja Pospelovs.