Latvijā ir jārisina jautājums par to, kā uzlabot fondēto pensiju plānu ienesīgumu, jo pašlaik tas atpaliek no salīdzināmiem pensiju plāniem, piemēram, ASV, norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.
Finansists: Latvijai ir jādomā par fondēto pensiju fondu ienesīguma uzlabošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tiešā veidā gan tos ir grūti salīdzināt, jo atšķiras valūtas. Tomēr pēdējos gados milzīgu ASV dolāra un eiro kursa svārstību nav bijis, tādēļ var mēģināt. Arī centrālo banku procentu likmes ir vairāk vai mazāk salīdzināmas. Pēdējo desmit gadu Latvijas pensiju plānu vidējais ienesīgums ir 36%, bet Amerikā - 62%. Diezgan liela starpība. Man bija arī interesanti paskatīties, vai ir bijis tā, ka kādreiz labākie Latvijas fondi ir apsteiguši labākos ASV fondus. Mēs atlasījām katrā gadā sekmīgākos fondus, un tā ir noticis tikai 2008.gadā, kad ASV fondi ļoti cieta krīzē. Vispār es Latvijas banku vietā - jo pašlaik tikai divi pensiju plānu pārvaldnieki nav saistīti ar bankām - apsēstos un mēģinātu izdarīt secinājumus. Tie ir iespējami tikai divi - vai nu Latvijas pensiju plānu pārvaldnieki strādā daudz sliktāk par saviem ASV kolēģiem, vai arī ir problēmas ar pašu fondēto pensiju sistēmu,» sacīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju «AFI Investīcijas».
Viņš norādīja, ka iemesls augstākam ienesīgumam slēpjas tajā, ka ASV pensiju fondiem ir daudz plašākas ieguldījumu iespējas - tostarp tie daudz lielāku līdzekļu īpatsvaru drīkst ieguldīt akcijās, ir atļautas investīcijas nekustamajos īpašumos u.c.
«Vienlaikus mēs redzam, ka pašlaik daudzi cilvēki pret saviem uzkrājumiem fondēto pensiju plānos izturas kā pret kaut kādu nevērtīgu un apgrūtinošu valsts iniciatīvu. Taču patiesībā tā ir reāla nauda un paša cilvēka aktīvs. Tas ir līdzvērtīgi tam, ja cilvēki galīgi neinteresētos, cik viņiem katru mēnesi samaksātu algā. Tā taču nav! Tad kādēļ cilvēki neinteresējas, kas notiek ar viņu pensiju plāniem? Es arī atgādināšu, ka ienesīguma starpība starp sekmīgākajiem un mazāk sekmīgajiem pensiju plāniem Latvijā ir liela. Tādēļ apzināta labi pārvaldība fonda izvēle ilgtermiņā atmaksājas un nes naudu. Starpība beigās var veidot pat viena vai divu gadu algu,» norādīja finansists.
Jau vēstīts, ka valdība ir atbalstījusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot, ka otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas maksājuma pastāvīgā daļa tiks samazināta līdz 0,6%. Savukārt akciju īpatsvaru ieguldījumos drīkstēs palielināt līdz 75%, bet kopējo limitu ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos - līdz 15%. Tagad par šiem grozījumiem būs jālemj Saeimai.