Saeimas opozīcija ir atstumta no budžeta pieņemšanas procesa, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» teica deputāts Andrejs Klementjevs (S).
Klementjevs: Opozīcija ir atstumta no budžeta pieņemšanas procesa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka koalīcija šoreiz ir strādājusi viltīgāk, nekā citus gadus un opozīcija no budžeta pieņemšanas ir atstumta pilnībā. Viņaprāt, ir muļķīgi balsot par budžetu, par kuru nevari iesniegt nevienu priekšlikumu.
Kā uzskata Klementjevs, ir slikti, ka tika atceltas tā dēvētās «deputātu kvotas», jo ar to palīdzību bijis iespējams palīdzēt sabiedriskajām organizācijām.
Pašlaik «deputātu kvotas» esot noslēptas ministriju pieprasījumos budžetam. Koalīcijas deputāti, kuri gribēja īstenot savus politiskos mērķus pirms Saeimas vēlēšanām, gāja pie saviem ministriem un sarunāja, lai viņu priekšlikumi tiek iekļauti ministriju pieprasījumos. Lai gan Klementjevs uzsvēra, ka negrib izplatīt baumas, tomēr norādīja, ka viena no šādām ministrijām, kas apmierināja koalīcijas deputātu vēlmes, esot bijusi Finanšu ministrija.
Arī starp pašvaldībām līdzekļu sadalījums neesot bijis godīgs. Piemēram, piejūras pilsētas - Liepāja un Ventspils, saņemot vairāk, nekā Latgales pilsētas.
Kā ziņots, veidojot nākamā gada budžetu, politiķi apņēmušies atteikties no tā dēvētajām «deputātu kvotām», tātad nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem, tomēr viņi varēšot iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu.
Budžetu un saistītus likumus izskatīt pirmajā lasījumā plānots oktobra beigās, bet pieņemt galīgajā lasījumā - novembra beigās.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.
Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.
Likumprojektā paredzēts, ka mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad būs 350,88 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 256 373 650 eiro pedagogu darba samaksai, speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm - 65 637 452 eiro, bērnudārzu audzinātāju atalgojumam - 27 893 038 eiro un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai - 982 457 eiro.
Savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām noteikta 57,58 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821 803 eiro, speciālā dotācija 21 106 179 eiro apmērā, bet par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros - 657 580 eiro.
Likumprojektā arī noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 80% apmērā pašvaldību budžetiem un 20% apmērā valsts budžetam. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos būs 1,383 miljardi eiro. Tāpat plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 eiro apmērā.
Maksimālais valsts parāds 2018.gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, turklāt finanšu ministrs nākamgad varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Tāpat finanšu ministrs varēs dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 eiro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem vai komercsabiedrībām.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018.gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā. Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.