Iesalnieks: Elektrificēto dzelzceļu var nākties uzturēt no valsts budžeta

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Par elektrificētu dzelzceļu var nākties ievērojamas summas maksāt no valsts budžeta un tā izmaksas vairāku gadu vai pat gadu desmitu garumā var gulties uz nodokļu maksātāju pleciem, norāda Dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.

Projektu apdraud ne tikai risks, ka pārvadātāji var izvēlēties turpināt braukt ar dīzeļlokomotīvēm, līdz ar to nemaksājot par elektrificēto dzelzceļu, bet arī jaunās tehnoloģijas, bet jaunā Eiropas Regula nosaka, ka valsts ir atbildīga par dzelzceļa infrastruktūras uzturētāja – Latvijā tas ir Latvijas Dzelzceļš – finanšu līdzsvaru, kompensējot neieņemtos ieņēmumus no valsts budžeta.

Pēc Iesalnieka stāstītā, saskaņā ar ES regulu ar 2019. gada 1. janvāri pārvadātāji būs atbrīvoti no pilnām izmaksām, jo no viņiem drīkstēs paņemt tikai minimālo apjomu tiešo izmaksu līmenī, ko šis konkrētais vilciens rada infrastruktūrai. «Ja šis konkrētais vilciens nebūs braucis, tad šādu izdevumu nebūs. Tas nozīmē, ka uz šo kategoriju netiek attiecinātas tās izmaksas, ko radījušas investīcijas. Viņi maksās aptuveni 20-30% no pilnajām izmaksām. Tātad vienīgie maksātāji paliek tie 60% no vilcienu kilometriem, no kuriem drīkstēs paņemt pilnās izmaksas. Un tie ir tie vilcieni, kas iet uz trešajām valstīm no un uz ES ar 15-20 mm sliežu ceļu,» skaidro Dzelzceļa administrācijas direktors.

Turklāt par elektrificēto dzelzceļu maksās tikai tie, kuri to izmantos, bet pastāv iespēja braukt arī ar dīzeļlokomotīvēm, vai pāriet uz alternatīvām – ūdeņraža vai sašķidrinātās gāzes lokomotīvēm.

«Tātad par šī projekta atmaksāšanos mēs varam cerēt tikai uz tiem, kas lietos elektrovilci, un arī ne uz visiem.

«Ņemot vērā, ka jaunā maksas metodika stājas spēkā tikai no 2019. gada 1. janvāra, neesmu pārliecināts, ka pētījumos, ko pasūtījis LDz, tas ir ietverts,» saka Iesalnieks.

Sakarā ar to, ka valsts ES direktīvas un regulas ietekmē ir bijusi spiesta noteikt tādus apstākļus, ka LDz kā pārvaldītājs nedrīkst iekasēt pilnu maksu, līdz ar to valsts pienākums ir viņiem kompensēt to, ko viņi nedrīkst iekasēt no pārvadātājiem, skaidro Dzelzceļa administrācijas direktors.

Kā jau ziņots, LDz plāno vairāk nekā miljardu eiro vērtu dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet tā lietderīgumu un spēju atmaksāties apšauba tranzīta nozares dalībnieki.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu