Nākamā gada valsts budžets ir Saeimas vēlēšanu gada budžets, bet «tajā nav ne piles populisma», uzrunājot Saeimas deputātus, apgalvoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka valsts budžets ir svarīgs instruments ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai.
«Pozitīvas pārmaiņas skars visus iedzīvotājus, jo mazināsies nevienlīdzība un augs dzīves līmenis. Budžets ir svarīgs instruments, kas nodrošinās Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi,» teica Reizniece-Ozola. Viņa informēja, ka nākamā gada budžeta prioritātes ir finansējuma pieaugums veselības aprūpes nozarei, drošība, demogrāfija un izglītība.
Savukārts premjers domā, ka budžets ir taisnīgs attiecībā pret visu Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem. «Zinu, ka jūs esat valstsvīri, kuri prot pieņemt drosmīgus lēmums,» uzrunā deputātiem pauda valdības vadītājs.
Premjers akcentēja, ka budžeta projekts pilnībā balstās valdības deklarācijā noteiktajās prioritātēs. Nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes ir veselības aprūpe, demogrāfijas politika un valsts drošība.
Nākamā gada budžetā valsts aizsardzībai paredzēts novirzīt 2% no iekšzemes kopprodukta. Tas bija solījums, kuru Latvijas valdība deva saviem rietumu sabiedrotajiem un partneriem jau pirms vairākiem gadiem, teica Kučinskis. Viņš gan piebilda, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir sava veida izaicinājums Aizsardzības ministrijai.
«Nauda jātērē saprātīgi un tikai ar vienu mērķi - Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu.
Esmu pārliecināts, ka aizsardzības nozares vadītāji apzinās, ka valstij ir arī daudz citu prioritāšu un tāpēc viņiem jāstrādā iespējami efektīvāk, lai sabiedrībai ne mirkli nerastos šaubas par aizsardzības budžeta tēriņu lietderību,» teica premjers.
Valdības vadītājs norādīja, ka vēl viena gadiem piesauktā daudzu valdību prioritāte ir bijusi demogrāfijas politika jeb dzimstības veicināšana. «Runu allaž ir bijis daudz, bet darbu pavisam maz. Negribu izteikt pārmetumus nevienai no iepriekšējām valdībām, jo tas ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem jebkurai valdībai, neatkarīgi no tās ideoloģiskās ievirzes. Uzsākot jebkuru diskusiju par demogrāfijas jautājumiem, agri vai vēlu mēs nonākam pie naudas jautājuma,» skaidroja politiķis.
Viņš arī uzsvēra, ka Demogrāfijas lietu centram jāidentificē visi traucēkļi, kas liedz cilvēkiem izšķirties par bērniem, un jānāk klajā ar priekšlikumiem to novēršanai. Varbūt daudzos gadījumos tas nemaz neprasa lielus finansiālos līdzekļus, pieļāva politiķis.
«Nozare, kuru varētu dēvēt par nākamā gada valsts budžeta prioritārāko prioritāti, ir veselības aprūpe,» uzsvēra Kučinskis.
Politiķa vērtējumā, šis gads Latvijas tautsaimniecībai līdz šim ir bijis ļoti veiksmīgs. Viņš gan atzina, ka brīžiem atskan balsis, ka Latvijas ekonomika attīstās pārāk strauji un valsts tuvojas jaunai krīzei. Tam ir grūti atrast faktoloģisku pamatu, jo šogad makroekonomikā nav atrodamas lielas attīstības disproporcijas un ekonomikas ievainojamības riski ir zemi, norādīja Kučinskis.
Vienlaikus viņš piebilda: «Mēs varētu veidot uzkrājumus, bet tad mums nebūtu papildus līdzekļu sociāli jūtīgajām nozarēm, pirmkārt, veselības aprūpei.»
Kā ziņots, Saeima šodien pirmajā lasījumā lems par 2018.gada valsts budžeta projektu un saistītajiem likumprojektiem.
Paredzēts, ka šodien Saeimas sēde budžeta jautājumu izskatīšanai ilgs no plkst.15 līdz 18.30, bet nepieciešamības gadījumā turpināsies ceturtdien. Iecerēts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš visiem likumprojektiem būs 31.oktobris. Novembrī šos priekšlikumus izvērtēs valdība un Saeimas komisija, bet novembra beigās deputāti lems par valsts budžeta pieņemšanu.
Kopumā likumu paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru un pats budžeta projekts.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā atbalstījusi visus ar 2018.gada valsts budžetu saistītos likumprojektus, kā arī budžeta projektu. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka galīgajā lasījumā Saeima par budžetu varētu lemt 22.novembrī, bet šis datums varētu tikt mainīts, ja uz to laiku vēl nebūs saņemts Eiropas Komisijas atzinums.
Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi apņēmušies atteikties no tā dēvētajām «deputātu kvotām», tātad nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem, tomēr viņi varēšot iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu.
2018.gada valsts budžeta projektā nākamā gada ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā.
2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro.
