Starpgadījumā ar suņu barību «Dogo», kad Pārtikas un veterinārais dienests kļūdainu analīžu rezultātā aizliedza tā izplatīšanu, ir saskatāmas tipiskas ekonomiskā kara pazīmes, vērtē Latvijas Zivrūpniecības savienības prezidents Didzis Šmits. Viņš to salīdzina ar uzbrukumu fabrikai «Laima», kad dāņu zinātnieks kļūdaini atklāja «Laimas» vafelēs transtaukskābes.
Viņš atgādina, ka gadījumā ar «Laimu» scenārijs bijis ļoti līdzīgs. Vispirms izteikts piedāvājums iegādāties uzņēmumu, bet pēc atteikuma parādās ziņas par šā produkta kaitīgumu. «Pie «Laimas» ierodas potenciāli pircēji un piedāvā zīmolu nopirkt. Viņus neinteresē ne rūpnīca, ne produkti - viņus interesē pats zīmols «Laima», jo vēsturiski cilvēki Latvijā primāri izvēlas «Laimas» produkciju, tai ir ļoti liela tirgus daļa, kuru ir interese iegūt. Tolaik «Laima» akcionāru līmenī atteicās no darījuma. Tad ierodas dāņu profesors, ar mediju palīdzību safilmējas veikalos, stāstot par milzīgu transtaukskābju saturu vafelēs. Un pasniedz to tā, ka «Laimas» produkti ir kaitīgāki par kurpju smēru,» gadījumu atgādina Šmits.
Arī pie «Dogo» īpašnieka vispirms ieradās potenciāli pircēji, kam sekoja nomelnošanas kampaņa vairāku gadu garumā. «Tur ir vajadzīgi resursi, laiks, plānošana. Paziņo, ka armijas suņi saslimuši, seši, ēduši «Dogo», bet, kad uztaisa suņiem analīzes, konstatē, ka viņi nav ēduši ne tikai «Dogo», bet viņi vispār sauso pārtiku nav ēduši, nekāda veida, bez čipiem un potēšanas pasēm. Neviena tieša pierādījuma, neviena tieša konstatējuma,» vērtē eksperts.
Šmits neņemas spriest par «Dogo» zīmola vērtību un suņu barības tirgu vispār, bet, pēc viņa ieskatiem, konkurentiem traucējis tas, ka «Tukuma Straume» parādījusi, ka var likt arī mazāku uzcenojumu produkcijai. ««Tukuma Straume» parādīja, ka var uz vienu paciņu barības pelnīt mazāk. Tā viņi apdraud savus konkurentus. Parādīja, ka var saražot krietni lētāk. Visiem jau viņiem izejvielas no vienādām rūpnīcām pirktas, tik katrs jauc citādāk,» norāda Šmits.
Kā domā Šmits, konkurenti būtu samierinājušies, ka cena jāsamazina Latvijā, taču tas ir bīstami, jo arī kaimiņu valstīs pieprasīs samazināt cenu. «Tā ir atvērta Pandoras lāde. Es domāju, tas ir galvenais, kas uztrauc konkurentus, ne Latvijas tirgus daļa vai preču zīme, jo zīmoli viņiem ir daudz spēcīgāki un populārāki pasaulē nekā «Dogo».
Viņus uztrauc, ka būs jāatsakās no peļņas globāli,»
spriež eksperts.
Šāda veida ekonomiskais karš pasaulē pazīstams jau kopš aukstā kara beigām, stāsta Šmits, kad ASV ar tādu pašu degsmi kā aukstajā karā metusies aizstāvēt savu ražotāju pozīcijas pasaulē. Tad izmantotas līdzīgas metodes. Lai pret to cīnītos,
Francijā izveidota īpaša ekonomiskā kara augstskola,
ko dibināja augsta ranga bijusī Francijas izlūkdienesta amatpersona un ekonomists. «Viņi, redzot, kas notiek ar Francijas uzņēmumiem, to izveidoja kā tādu atbildi, kā tādu šūnu, kurā apmācīt cilvēkus, pirmkārt, aizstāvēt uzņēmumus, kuros viņi potenciāli strādās vai jau strādā, otrkārt, ja tādi uzbrukumi notiek - mācēt uzbrukt pretī.»
Šo augstskolu beiguši jau apmēram pusotrs tūkstotis studentu. Viens no tipiskiem ekonomiskā kara gadījumiem, ar kuru iepazīstina Francijas ekonomiskā kara augstskolā, ir atgadījums ar Francijas zīmola «Perrier» ūdeni. Tas savulaik bijis ģimenes uzņēmums, kura īpašnieks arī bijis uzņēmuma seja. «Sākās mērķtiecīgi uzbrukumi viņam, dažāda veida - ka viņš finanšu skandālos iesaistīts, ka viņam tur vēl visādas lietas. Uzņēmums bija sācis lielu eksportu uz Ameriku, tur ūdenī atklāja benzēna pārkāpumu gāzvielās. Nācās atsaukt visu Amerikas tirgu. Beigās viņu akciju vērtība bija nokritusi ievērojami lejā, un galu galā viņus pārpirka,» gadījumu atstāsta Šmits.
Kad uzņēmums pārpirkts, pēkšņi vairs nebija benzēna, visas apsūdzības tika atsauktas un atceltas. «Perrier» bija nonācis liela koncerna rokās.
Eksperts iesaka agresīvi pretoties ekonomiskā kara pieteicējiem, kā arī norāda uz valsts lomu savu uzņēmumu aizstāvēšanā.
«Valstij būtu jābūt operatīvās reaģēšanas šūniņai, kas šādos brīžos, kad novērojams noteiktu uzbrukuma pazīmju apjoms, reaģē,»
uzskata eksperts. Pēc viņa domām, pietiktu pat ar vienu cilvēku, kurš par to atbild un ka uzņēmējs zina, pie kura šādos gadījumos vērsties un kuram ir pilnvaras rīkoties. Ja potenciālais uzbrucējs zinās, ka valdības līmenī ir sapratne par šadām metodēm un tiks nodrošināta uzņēmuma aizsardzība, tas liks nopietni pārdomāt vai šādu uzbrukumu vispār sākt gatavot. «Mums ir gana daudz represīvu iestāžu, kuras spēj operatīvi rīkoties, tik vajadzētu, lai rīkojas valsts interesēs. «Laima» un «Dogo» bija un ir pamesti vieni.»
