RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums: īrniekiem nav paredzētas nekādas tiesības?

TVNET/LETA 24
Ilustratīvs foto | Foto: REUTERS/Scanpix

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais jaunais Dzīvojamo telpu īres likums ir izstrādāts tikai namīpašnieku interesēs un īrniekiem nav paredzētas nekādas tiesības, šodien preses konferencē sacīja Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrības «Ausma» vadītājs Klementijs Rancāns.

«Likumprojekts paredz pakļaut īrniekus īpašnieku varai - tajā nav neviena panta īrnieku tiesību aizstāvībai. Viss likums ir uzrakstīts par labu īpašniekiem,» uzsvēra Rancāns.

Viņš skaidroja, ka jaunais likumprojekts vairs neparedz beztermiņa līgumus, neierobežo īpašnieka tiesības noteikt tādu īres maksu, kādu tas vēlas, īrnieka ģimenes locekļiem nav nekādu tiesību pagarināt iepriekš noslēgtos līgumus, ja īrnieks ir miris. Tāpat jaunais likumprojekts paredz īrniekam segt maksu par visu māju, tostarp arī biroju un veikalu telpām, ja tādas mājā ir.

«Šis likums ir krimināls un radīts banku, juristu un lielo namīpašnieku firmu interesēs, bet neatrisina nevienu no jau eksistējošajām īres tirgus problēmām. Ja likums tiks pieņemts šādā formā, tad tas būs genocīds pret denacionalizēto namu īrniekiem, kas skars aptuveni 20 000 ģimeņu jeb aptuveni 60 000 Latvijas iedzīvotāju,» skaidroja Rancāns.

Viņš uzsvēra, ka līdzīgu likumu gatavojās pieņemt jau 2014.gadā, taču toreiz īrnieku organizācijām Saeimā izdevies apturēt likuma tālāku virzību. «Jaunais likums ir gandrīz identisks, tāpēc rakstīsim EM, bet, ja EM šo likumprojektu virzīs uz Saeimu, aizstāvēsim savas tiesības Saeimā,» uzsvēra Rancāns.

Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Deniss Gorba piebilda, ka jau patlaban namīpašnieki bez ierobežojumiem ceļ īres maksu, pamatojot to ar kapitālieguldījumiem ēkā, lai gan šie ieguldījumi esot grūti pierādāmi.

«Ja īrnieku neizdodas izlikt no dzīvokļa ar paaugstinātu īres maksu, tad nereti tiek atslēgti pamatpakalpojumi - apkure, aukstais ūdens. Par to namīpašnieku var administratīvi sodīt, juridisku personu pat līdz 14 000 eiro, taču sodi negarantē, ka namīpašnieks atjauno pakalpojumus,» norādīja Gorba.

Viņš arī piebilda, ka kopš 2009.gada Rīgas dome neizmaksā kompensācijas denacionalizēto namu īrniekiem, pamatojot to ar Ministru kabineta nevēlēšanos piešķirt līdzekļus kompensācijām.

«Savukārt no denacionalizētajiem namiem izliktajiem īrniekiem pašvaldība labākajā gadījumā piešķir dzīvojamo platību kopmītņu tipa sociālajās mājās, ne vairāk par 13-19 kvadrātmetriem. Tā ir smieklīgi maza platība. Jaunais likums īrnieku situāciju vēl vairāk pasliktinās,» sacīja Gorba.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas Denacionalizēto namu īrnieku asociācija 12.oktobrī piketā pie Ministru kabineta ēkas pieprasīja valdībai lemt par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem zemes, naudas vai mājokļa veidā.

Piketa dalībnieki bija sagatavojuši vēstuli Ministru prezidentam MārimKučinskim(ZZS), kurā pieprasīts garantēt Augstākās padomes (AP) 1991.gada 30.oktobra lēmuma «Par LR likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību» izpildīšanu. Šajā lēmumā tika noteikts, ka līdz 1991.gada 1.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz AP likumprojekts «Par kompensācijām», taču tas līdz šim nav izpildīts, uzsvēra viens no piketa organizatoriem Evalds Paurs.

Viņš norādīja, ka, ignorējot šo AP lēmumu, denacionalizēto māju īrnieki tiek pazemoti ar «palīdzību» kā maznodrošinātām personām. «Tā ir ciniska maldināšana, jo šī «palīdzība» nekad nav bijusi un nebūs īrniekiem nodarīto zaudējumu segšana, bet gan valsts, gan pašvaldības ar likumu maskēta līdzekļu virzīšana namīpašniekiem labuma gūšanai,» skaidroja Paurs.

Piketa dalībnieki uzsvēra, ka AP 1991.gada 30.oktobra lēmuma izpildīšana būtu novērsusi diskrimināciju un tagad nebūtu iegansta iztēlot pirmsreformas īrniekus kā šķērsli dzīvokļu tirgus attīstībai.

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuram būtu jāsekmē kvalitatīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

Rīgas dome
24 Komentāri