RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Krievu valodas ierobežošana apkalpojošajā sfērā traucēs biznesa attīstībai

LETA 3
Foto: Reuters/ScanPix

Iecere apkalpojošā sfērā ierobežot krievu valodas prasmi, ko rosina nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), traucēs biznesa attīstībai, teica interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš.

Viņš norādīja, ka svešvalodu zināšanas ir uzskatāmas par vienu no darba ņēmēja pamatprasmēm, kas ir līdzās darba pieredzei, izglītībai un tehnoloģiju pārvaldībai. Šīs pamatprasmes ir nepieciešamas gandrīz jebkurā darbā, tāpēc darba devēji tās visvairāk pieprasa.

«Runājot par ieceri apkalpojošā sfērā strādājošajiem ierobežot krievu valodas prasmi, uzskatu, ka tas nav pareizi un traucēs biznesam attīstīties. Svešvalodu zināšanas ir ļoti būtiskas darbā ar klientiem, lai nodrošinātu labu klientu servisu, kura pamatā ir komunikācija ar klientu viņa valodā. Ja darba devēji būs spiesti pieņemt darbā neatbilstošus kandidātus likumdošanas dēļ, tas tiešā veidā ietekmēs viņu uzņēmuma rādītājus. Uzskatu, ka drīzāk jāmotivē jauniešus apgūt svešvalodas, īpaši krievu valodu, jo tā darba tirgū ir un būs ļoti pieprasīta. Tāpat arī ikviena svešvaloda liek darba ņēmējam kļūt konkurētspējīgākam darba tirgū un veicina viņa karjeras izaugsmi,» uzsvēra Brodiņš.

Tāpēc, pēc viņa domām, no likumdošanas viedokļa nebūtu pareizi ierobežot personāla atlases procesu attiecībā pret jebkuru no pamatprasmēm. Tiesa, cits jautājums ir par to, cik pamatoti tās vienā vai otrā gadījumā tiek pieprasītas, kas rada pamatu iespējamai diskriminācijai.

«Attiecībā par svešvalodu pieprasīšanu pirms dažiem gadiem jau tika veikti Darba likuma grozījumi. Tas lika darba devējiem primāri pārskatīt darba sludinājumus, lai tajos izvairītos no nepamatotas svešvalodu zināšanu pieprasīšanas. Uzskatu, ka šis regulējums ir pietiekams,» atzīmēja Brodiņš, vienlaikus piebilstot, ka, iespējams, Latvijā trūkst tiesu prakses šajā ziņā, tāpēc nereti darba devēji tam maz pievērš uzmanību.

Kā ziņots, lūgts komentēt nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ieceri rosināt likuma grozījumus, kas ļautu darba ņēmējiem apkalpojošā sfērā nepieprasīt krievu valodas zināšanas, Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš apstiprināja, ka pirms aptuveni pieciem gadiem tika veikti grozījumi Darba likumā, kas pēc būtības nosaka, ka nepamatotas svešvalodu zināšanu prasības ir uzskatāmas par diskriminējošām, tāpat kā nepamatotas prasības konkrētam dzimumam vai vecumam.

Taču, pēc Baltiņa domām, viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc darba meklētāji aizvien saskaras ar neadekvāti augstām svešvalodu zināšanu prasībām, ir tiesu prakses trūkums šajā jomā, kopumā paužot atbalstu stingrākai darba devēju ierobežošanai prasīt no potenciālajiem darba ņēmējiem svešvalodu zināšanas tad, ja tam nav objektīvas nepieciešamības.

Jau vēstīts, ka patlaban tiek izstrādāti un drīz tiks prezentēti grozījumi Darba likumā, kuru mērķis būs novērst situāciju, ka Latvijas jauniešiem ir grūti atrast darbu nesamērīgu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.

Latvija
3 Komentāri