Jautājums par fondēto pensiju uzkrājumu mantošanu ir komplicēts, atzina Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts. «Kopumā šis jautājums ir komplicēts. Vērtējot šo priekšlikumu, būtu jāsaprot, vai ieguvumi no pārmaiņām atsvērs potenciālos zaudējumus,» pauda Vilerts.
Viņš norādīja, ka, no vienas puses, uzkrājuma mantojamība varētu vairot iedzīvotāju ticību ne tikai pensiju, bet arī nodokļu sistēmai, bet, no otras puses, nav arī tā, ka aizgājuša cilvēka uzkrātie līdzekļi šobrīd «izkūpētu» gaisā - līdzekļi, kas nonāk budžetā, tiek iztērēti saistīto pabalstu finansēšanai.
«Nav noslēpums, ka liela sabiedrības daļa netic pašreizējai pensiju sistēmai un tādēļ nereti izvēlas nodokļus nemaksāt. Personificējot nodokļu nomaksu ar konkrētu labumu, kas šajā gadījumā ir uzkrājums, varētu veicināt iedzīvotāju ieinteresētību nomaksāt nodokļus,» sacīja Vilerts.
Viņš norādīja, ka konceptuāli nebūtu pareizi arī apgalvot, ka nauda tuviniekiem pilnībā pazūd, jo daļa budžeta tiek novirzīta atbalstam, piemēram, maksājot apgādnieka zaudējuma pensijas, kuru apmērs ir atkarīgs tostarp no otrajā pensiju līmenī uzkrātā pensiju kapitāla. «Atbalstot uzkrājuma mantojamību, būs jādomā, no kādiem avotiem finansēt šos izdevumus,» piebilda Latvijas Bankas ekonomists.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 2.novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja partijas «No sirds Latvijai» (NSL) deputātu iesniegtos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz fondēto pensiju kapitāla mantošanas iespēju, ja dalībnieks nomiris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
