Gulbis: «Lattelecom» turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Lattelecom» respektē valdības šodien pieņemto lēmumu neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom» apvienošanu, un turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums, sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Mēs respektējam valdības pieņemto lēmumu. «Lattelecom» biznesa stratēģiju esam veidojuši, lai šodien un nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu pasaules līmeņa pakalpojumus, nodrošinātu kvalitatīvu servisu, kā arī izpildītu akcionāru noteiktos mērķus. «Lattelecom» turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Kā ziņots, valdība šodien nolēma neatbalstīt LMT un «Lattelecom» apvienošanu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem sacīja, ka Ministru kabinets šodien pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri «Telia Company» («Telia») par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

Ašeradens pauda, ka lēmums ir politisks, ņemot vērā Nacionālā apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes vakardienas lēmumu apvienošanu neatbalstīt. Jau iepriekš bijusi vienošanās, ka lēmumā par apvienošanu vajadzīga vienprātība.

Ministrs norādīja, ka turpināsies sarunas ar «Telia» par tālāko sadarbību, lai nodrošinātu uzņēmumu spēju tālāk strādāt.

Pēc viņa teiktā, viena uzņēmuma darbība patlaban ir ļoti apgrūtināta, jo kompānijas padomei ir grūti pieņemt lēmumus. Iecerēts ar «Telia» meklēt kādus kompromisus.

Vienlaikus ministrs atzina, ka patlaban «Telia» tālākie soļi vēl nav zināmi, tomēr partneris jau iepriekš paudis neapmierinātību ar pastāvošo situāciju. «Visticamāk, viņi meklēs risinājumus, lai izietu no šīs situācijas ārā, neizslēdzot arī iespēju, ka viņi varētu pārdot akcijas,» sacīja Ašeradens.

Gadījumā, ja valstij būs jālemj par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz «Telia» akcijām, valdība to vērtēs.

Jau vakar pēc koalīcijas partneru sēdes tika atzīts, ka valdība varētu neatbalstīt telekomunikāciju operatoru apvienošanu. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) šo jautājumu skatīja valdes sēdē un pieņēma noraidošu lēmumu. VL-TB/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle aģentūrai LETA pēc partijas valdes sēdes pauda, ka līdz šim neesot dzirdēts neviens arguments par labu šo uzņēmumu apvienošanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka šajā situācijā būtu loģiski uzņēmumu apvienošanu neveikt, jo ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu un nav vienotas nostājas koalīcijā.

«Telia» brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā «Telia» vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

«Telia» grupas uzņēmumiem «Sonera Holding» un «Telia Company» pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij «Latvijas Radio un televīzijas centra» un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder «Telia» un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam «Lattelecom».

Latvijas valstij PA personā pieder 51% «Lattelecom» kapitāla daļu, bet «Telia» grupas kompānijai - 49%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu