RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kāpēc Zolitūdes traģēdijas lietā uz apsūdzēto sola nav «Vikom industry» pārstāvju?

TVNET/LETA 1
Ivara Sergeta pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks atbild | Foto: Edijs Pālens /LETA

Tiesa nevar pilnvērtīgi izvērtēt atbildību par Zolitūdes traģēdiju, jo starp apsūdzētajiem nav kopņu ražotāja SIA «Vikom Industry» pārstāvju, sacīja apsūdzētā Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Zvejsalnieks norādīja, ka, spriežot pēc lietas materiāliem, «Vikom industry» darbības ir bijušas klaji pretlikumīgas, jo uzņēmums strādājis bez attiecīgi sertificēta speciālista, kā arī tas nav bijis reģistrēts būvkomersantu reģistrā.

Pēc Sergeta advokāta teiktā, «Vikom industry» būvinženieris nekad neesot bijis objektā, bet visi viņa paraksti bijuši. Līdz ar to Zvejsalnieks uzskata, ka notikusi apzināti ļaunprātīga dokumentu viltošana un strādāšana bez attiecīgām atļaujām.

Zvejsalnieks pauda neizpratni, kādēļ šie faktori, kas tiesas sēžu gaitā ir kļuvuši skaidri redzami, tikuši ignorēti pirmstiesas izmeklēšanas gaitā.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa turpina izskatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, uzklausot būvekspertu Aigaru Ūdri, kuru izvaicā aizstāvības pārstāvji.

Aizstāvības jautājumi koncentrējas uz virsbetona lomu nogruvuma izraisīšanā, kā arī uz potenciālajām sekām, ko varētu būt atstājis 2011.gada 22.augustā notikušais ugunsgrēks uz ēkas jumta.

Atbildot uz aizstāvības jautājumiem, Ūdris norādīja: lai gan virsbetona svars bija krietni lielāks, nekā sākotnēji plānots, tā radītā papildu slodze nevarēja būt nogruvuma pamatcēlonis. Tāpat Ūdris uzsvēra, ka notikušais ugunsgrēks, lai arī samazināja virsbetona izturību, nebija noteicošais faktors, jo izturības samazinājums nebija tik nozīmīgs.

Vakar notikušajā sēdē Ūdris norādīja uz daudziem pārkāpumiem sagruvušās ēkas celtniecībā, īpaši izceļot nepilnības dokumentācijā.

Kā ziņots, tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka jumts iegruva nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodžu dēļ.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Būvvalde Ugunsgrēks Traģēdija Zolitūdē Maxima
1 Komentāri