Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi pēc dažiem gadiem varētu piedāvāt visu finanšu pakalpojumu spektru, sacīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi piedāvās visu finanšu pakalpojumu spektru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja mēs skatāmies uz finanšu nozari kā tādu, tad domāju, ka jau pēc dažiem gadiem mēs redzēsim, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumi piedāvā pilnīgi visu pakalpojumu spektru. Priekšrocības slēpjas tajā, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumi strādā ar vienu konkrētu pakalpojumu un padara to daudz elastīgāku un izdevīgāku, nekā spēj piedāvāt banku sistēma,» pauda Āboltiņš.
Vienlaikus viņš atzina, ka arī banku sektorā tehnoloģijas attīstās arvien vairāk, un jau tagad ir bankas, kuras spēj piedāvāt patēriņa kredīta noformēšanu 15 minūšu laikā.
Jautāts, kādu šajā kontekstā saredz banku attīstību nākotnē, Āboltiņš, norādīja, ka pasaulē bieži vien bankas nopērk finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un integrē to izstrādātos risinājumus savās sistēmās. «Latvijā bankas pašlaik ļoti nopietni strādā pie attālinātu pakalpojumu sniegšanas. Mēs redzam, ka pēdējo gadu laikā banku filiāļu un norēķinu centru skaits ir samazinājies aptuveni uz pusi. Skaidrs, ka tas viss ir saistīts ar izmaksām, jo tiešais kontakts rada papildu izmaksas. Turklāt mainās arī patērētāju uzvedība - patērētājs vēlas, lai pilnīgi visus pakalpojumus var saņemt savā viedtālrunī. Konkurence ar bankām, protams, ir. Katrs meklē segmentu vai patērētāju, kam šo pakalpojumu piedāvāt,» viņš sacīja.
Tajā pašā laikā asociācijas vadītājs prognozēja, ka bankas arī nākotnē savus līdzšinējos pakalpojumus saglabās. «Mēs gan redzam, ka bankas specializējas, bet nedomāju, ka tās atteiksies no kādiem pakalpojumiem. It īpaši universālās bankas,» piebilda Āboltiņš.
Viņš arī atzina, ka alternatīvo finanšu pakalpojumu jomā Latvija šobrīd ir līderis Baltijas valstīs. «Latvija noteikti ir izvirzījusies pirmajā vietā [salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju]. Pēdējos gados alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji ir izstrādājuši daudz un dažādus risinājumus,» teica Āboltiņš.
Tostarp viņš minēja, ka ļoti veiksmīgi ir attīstījusies savstarpējo aizdevumu platformu nozare. «Latvija kontinentālajā Eiropā pašlaik pat ir pirmajā vietā pēc šajās platformās piesaistīto investīciju apmēra,» piebilda asociācijas vadītājs.
Tāpat Āboltiņš norādīja, ka arī nebanku aizdevēji pēdējā laikā ļoti aktīvi ir apguvuši tieši Eiropas tirgus, kā arī iegājuši Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pašlaik Latvijā ir gandrīz 60 licencētu nebanku aizdevēju, taču šis skaits varētu samazināties. «Latvijas tirgus ir neliels. Tādēļ ir skaidrs, ka veiksmīgi turpinās darboties tās kompānijas, kuras iziet starptautiskā tirgū, bet to kompāniju skaitā, kuras turpina darboties tikai Latvijā, izmaiņas varētu būt,» klāstīja Āboltiņš.
Tāpat viņš piebilda, ka savukārt pārējo finanšu pakalpojumu sniedzēju skaits varētu palielināties, piemēram, aug to kompāniju skaits, kuras finansē mazos un vidējos uzņēmumus, piedāvā faktoringu.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.