Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom» apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.
«Luminor Group» padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.
Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka «Lattelecom» un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.
Viņš arī atzina, lai gan pie šī abu uzņēmumu apvienošanas jautājuma būtu jāatgriežas nekavējoties, nav ticības, ka lēmums tiks pieņemts tuvāko gadu laikā. «Domāju, ka desmitgades jau ir pazaudētas. Mēs būtu runājuši par uzņēmumiem, kas ir bāzēti šeit, ar izplatītiem tīkliem, ja mēs būtu ātrāk apvienojuši fiksēto un mobilo līniju nekā igauņi un lietuvieši, kas tagad ir nozarē mums priekšā. Tas ir jādara, jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl politiskās intereses ņem virsroku. Tiešām ceru, ka šis jautājums izkustēsies, bet diemžēl neredzu, ka šis (politiķiem) būtu tik svarīgi, tik būtiski,» norādīja Melngailis.
«Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins uzsvēra, lai gan Latvijas valdība «Lattelecom» attīstībai tiešā veidā nekādi nekaitē, taču vilcināšanās, kad nepieciešams pieņemt stratēģiskus lēmumus, gan. «Mūs šis akcionārs [valsts] absolūti apmierina, izņemot to, ka reizi pa reizei akcionāram ir jāpieņem stratēģiski lēmumi. Savukārt šajā žanrā kā akcionārs Latvijas valsts ir kritiski slikts. Kā N.Melngailis teica - «status quo» nevienu neapmierina. Nupat saņēmu ziņu no [otra akcionāra Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma] «Telia Company» menedžmenta, ka «status quo» viņus neapmierina nevienā gadījumā. Līdz ar to, piemēram, uzņēmumu sadalīšana kaut kādā veidā kā «Telia», tā Latvijas valstij vai citam stratēģiskajam investoram arī ir labāks risinājums nekā lēmuma nepieņemšana,» teica Kokins.
Tāpat viņš norādīja, ka politiskā retorika ir novedusi sabiedrisko domu ļoti maldīgā stāvoklī. «Ja liktu par šo jautājumu balsot referendumā, nedomāju, ka atrastu labāko risinājumu. Domāju, ka apvienošanās pretinieki ir iestāstījuši un panākuši viedokli sabiedrībā, ka apvienošana neapšaubāmi sagraus Latvijas aizsardzības spējas, paaugstinās cenas patērētājiem, un visas pārējās briesmas,» sacīja «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs.
Ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns atzīmēja, lai gan iepriekšējie piedāvājumi par uzņēmumu apvienošanu ir noraidīti, stingrs uzstādījums par nākotnes darbības mērķiem uzņēmumiem arī nav dots. «Tādēļ būtu labi, ja tas pēc iespējas ātrāk tiktu izdarīts. Šajā lēmumā arī nav pateikts, ka ņemam šos uzņēmumus ārā no privatizējamo uzņēmumu saraksta, kurā tie atrodas jau kopš 1996.gada. Nu ja jau kuro reizi valdības lēmums ir tāds, kā ir, tad skaidri definējam, kāpēc tā,» sacīja Greiškalns.
Viņš gan pieļāva, ka tuvāko divu trīs gadu laikā situācija ne LMT, ne «Lattelecom» būtiski nemainīsies. «Es šo pēdējo valdības lēmumu drīzāk redzu kā starplēmumu, kurā valsts vismaz kaut kā ir iezīmējusi savas intereses vai mērķus. Tagad abu uzņēmumu vadībām ir laiks parādīt, kā un vai tās šos mērķus plāno īstenot. Mēs arī redzam, ka valsts uzņēmumu attīstību redz mazliet citādāk nekā ārvalstu investors «Telia». Tādēļ arī ir šis starpposms, kura laikā patērētāji būtiski necietīs. Es domāju, ka uzņēmumi attīstīsies tikpat labi kā līdz šim, ja ne vēl labāk, un viens vai otrs izvirzīsies līderībā tajos uzstādījumos, ko valsts viņiem ir definējusi. Konkrēti mēs runājam par eksporta tirgiem. Ir runa par inovācijām. Ir runa par jauniem produktiem un pakalpojumiem. Ir runa par patērētāju interesēm. Vēl ir arī visi drošības jautājumi. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valsts dalība šajos tīklos dod iespēju radīt pilnīgi neatkarīgu un valstij svarīgu drošības infrastruktūru. Līdz ar to ir iegūts laiks, valdībai beidzot pēc 20 gadiem pasakot, kādas ir tās intereses un ko tā gribētu iegūt. Tagad bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks. Tuvināšanās, protams, būs,» klāstīja Greiškalns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pasaulē ir dažādi telekomunikāciju uzņēmumu akcionāru sadales piemēri - ir valstis, kurās ir pilnīgi privāti sakaru uzņēmumi, un tādas, kurās telekomunikāciju uzņēmumi ir valsts īpašumā. «Risinājumi ir dažādi, bet tādēļ arī akcionāram ir jādefinē sava stratēģija. Ja reiz valsts 20 gadus ir sēdējusi, neko nedarījusi un neļāvusi darīt arī otram, tad beidzot ir jāuzņemas līderība. Savukārt uzņēmumiem kā instrumentiem ir pretī jādod risinājumi, kā sasniegt valsts definētos mērķus. Tālāk jau ir taktikas jautājums - apvienojam, neapvienojam, nodalām, privatizējam utt. Apvienošana vai neapvienošana ir tikai taktikas jautājums. Reālais uzstādījums ir mērķis, ko akcionāri šajos uzņēmumos grib sasniegt,» uzsvēra Greiškalns.
Eksperti pieļāva, ka valdība pie LMT un «Lattelecom» apvienošanas jautājuma varētu atgriezties jau gada laikā. Vienlaikus domnīcas «Certus» valdes priekšsēdētājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, runājot par iespējamo politisko partiju pozīciju, atzina, ka jautājums ir par to, vai partijām ir pietiekama kompetence, lai šo jautājumu izvērtētu. «Šobrīd viens no koalīcijas partneriem ir nostājies pret. Ja pārējie partneri tiešām gribētu, viņi ietu uz priekšu. Līdz ar to tas signalizē, ka nav pārliecības par to, kurš ceļš ir pareizāks,» teica Dombrovskis.
Kā ziņots, valdība 7.novembrī nolēma neatbalstīt LMT un «Lattelecom» apvienošanu.
Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma «Telia» viens no iespējamajiem rīcības variantiem ir visu savā rīcībā esošo LMT un «Lattelecom» daļu pārdošana, ja ar Latvijas valdību netiks panākta skandināvu uzņēmumu apmierinoša vienošanās par LMT un «Lattelecom» turpmāko darbību, aģentūrai LETA sacīja «Telia» vecākais viceprezidents Roberts Andersons.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauda viedokli, ka, iespējams, «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas. Valdība esot gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu.
«Telia» grupas uzņēmumiem «Sonera Holding» un «Telia Company» pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij «Latvijas Radio un televīzijas centra» un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder «Telia» un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam «Lattelecom».
Latvijas valstij PA personā pieder 51% «Lattelecom» kapitāla daļu, bet «Telia» grupas kompānijai «Tilts Communications» - 49%.
