Eksperte: Problēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir ne tikai Latvijā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Bankas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē saskaras ar problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, intervijā atzina Sertificēto naudas atmazgāšanas novēršanas speciālistu asociācijas (Association of Certified Anti-Money Laundering Specialists, ACAMS) Eiropas nodaļas vadītāja Andžela Soltera (Angela Salter).

«Tas ko mēs esam novērojuši, bankas ar šādām problēmām saskaras visā pasaulē. Arī lielas, globālas un augstu vērtētas bankas ir sakārušās ar Gordija mezgliem, kuri ir ietekmējuši to reputāciju. Tām ir bijis jāiegulda daudz laika, zināšanu un naudas, lai atrastu risinājumus. Līdz ar to es varu teikt, ka Latvijas bankas, kuras ir saņēmušas sodus, ne ar ko neatšķiras no bankām citās jurisdikcijās,» teica Soltera.

Viņa uzsvēra, ka ikviens sods ir arī labs katalizators, lai sāktos pārmaiņas.

Soltera atzīmēja, ka banku sodīšana ir daļa no globāla spiediena, lai arvien labāk uzraudzītu finanšu noziegumus. «Nekad iepriekš tik nopietnā apmērā tas nav noticis. Tādēļ, ka sodi kļūst apjomīgāki un attiecīgi kaitējums reputācijai lielāks, cilvēki bankās arī kļūst fokusētāki un sistēmas tiešām tiek uzlabotas,» viņa sacīja.

Tāpat Soltera norādīja, ka otra lieta ir saistīta ar izglītību un cilvēkiem, kuri strādā ar naudas atmazgāšanas novēršanu. «Ja runājam par Baltiju, tad es šai profesijai te redzu labu sākumu un perspektīvas,» viņa piebilda.

Vienlaikus Soltera arī norādīja, ka daudzās valstīs ir ļoti nenobriedušas naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas. «Tas nevar notikt vienas nakts laikā, un ir jāiegulda liels darbs. Tāpat kopā ir jāsanāk un jāvienojas daudziem cilvēkiem un organizācijām, kuras iepriekš nav sadarbojušās. Tas prasa jaunu uzticēšanās līmeni informācijas apmaiņā. Kopā ir jāsaved lielas un konkurējošas bankas, un tām ir jāvienojas, ka šis būs jautājums, kurā tās nekonkurēs, jo tas notiek lielāka kopēja labuma vārdā, lai sistēmu attīrītu no dažādiem noziedzniekiem un tās nesaņemtu sodus,» viņa pauda.

Soltera atzīmēja, ka ikvienai organizācijai ir jāiegulda resursi savu klientu un patiesā labuma guvēju izpētē. «Protams, ir cilvēki un uzņēmumi, kuri izstrādā ļoti garus ceļus, lai slēptu patiesos labuma guvējus. Ir jāmācās, kā šīs shēmas strādā, kā tās izprast un atklāt. Attiecīgi jo komplicētākas ir uzņēmumu struktūras, ar ko bankas sadarbojas, jo tām vairāk ir jāiegulda pašām savu darbinieku apmācībā,» viņa sacīja.

ACAMS ir starptautiska profesionāla organizācija, kuras mērķis ir uzlabot zināšanas par finansiālo noziegumu konstatēšanu un novēršanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu