Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzdevis Enerģētikas drošības komisijai divu mēnešu laikā pilnveidot priekšlikumus enerģētiskās drošības stiprināšanai, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Vējonis liek pilnveidot priekšlikumus enerģētiskās drošības stiprināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komisija trešdien ziņoja par paveikto, analizējot līdzšinējo enerģētikas politiku, tās rezultātus, kā arī, strādājot pie priekšlikumiem politikas uzlabošanai.
«Enerģētikas drošības komisijai jāturpina darbs un divu mēnešu laikā jāpilnveido priekšlikumi Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai,» komisijas locekļiem norādīja Vējonis.
Valsts prezidents uzsvēra, ka priekšlikumiem jāatspoguļo visaptverošs skatījums uz dažādiem ar Latvijas enerģētisko drošību saistītiem jautājumiem un to ietekmi uz valsts ilgtermiņa attīstību.
«Komisijai jāiesniedz piedāvājums, kā pilnveidot enerģētisko politiku atbilstoši visas sabiedrības un valsts stratēģiskajām interesēm. Ir jāņem vērā nepieciešamība stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un veicināt valsts tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju labklājību,» uzsvēra Valsts prezidents. Viņš arī norādīja, ka ir svarīgi, lai komisija plaši skaidrotu savu darbu sabiedrībai.
Kā Latvijas Televīzijas raidījumam «Panorāma» pauda komisijas vadītājs, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, summas, kas ir maksātas tā sauktajā iepirkumā, ir šokējošas. Turklāt, tikai trešā daļa no summas, ko ik mēnesi par elektrību piemaksā iedzīvotāji, esot aizgājusi zaļās enerģijas ražotāju atbalstam.
Viņš norādīja, ka Igaunijā un Lietuvā lētāka ir saules un vēja enerģija. Vaicāts, vai var kaut kā labot to, ka Latvija ir gājusi dārgākajā virzienā, viņš atbildēja, ka diemžēl nevar. «Tas ir noticis. Tās ir likumdošanas sekas, tās nav kaut kādas līgumattiecības,» viņš sacīja.
Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par iespējamām jaunām subsīdijām elektrības ražošanai, komisijas loceklis, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš norādīja, ka kaut kāds atbalsts būs nepieciešams. «Strādājam pie scenārijiem, kādā veidā to atrisināt, lai tas būtu pēc iespējas mazāk sāpīgi patērētājiem. Mums ir idejas, kā to izdarīt,» viņš teica.
Enerģētikas drošības komisija tika izveidota 2016.gada 29.aprīlī. Komisiju vada enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš. Komisijas locekļi ir enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, Latvijas Bankas starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētājs Varis Boks, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants un enerģētikas eksperts Jānis Reķis.
Žurnāls «Ir» iepriekš vēstīja, ka Vējoņa paspārnē top plāni jaunām subsīdijām elektrības ražošanai. Žurnāls vēstīja, ka jaunais likumprojekts esot vērsts uz vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu vērienīgu pieaugumu - «līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz papildus divas terravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem saražotu papildu elektroenerģijas pieejamību tirgū».
Komentējot Enerģētikas drošības komisijas paspārnē sagatavoto sākotnējo likumprojekta versiju, Vējonis iepriekš minēja, ka ir svarīgi stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un attīstīt zaļo ekonomiku.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka Latvija patlaban nevar atļauties jaunas subsīdijas elektoenerģijas ražošanai. Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomika patlaban ieiet konkurētspējas fāzē, tāpat izstrādāts regulējums, kas rūpniekiem ļauj iegādāties enerģiju par konkurētspējīgu cenu. «Tāpēc esmu ļoti piesardzīgs pret jebkurām iniciatīvām, kas prasa papildus subsīdijas,» piebilda Ašeradens.