Lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā galvenie izaicinājumi nākamgad būs dabas apstākļi un politiskā situācija ārvalstu noieta tirgos, uzskata Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Inguna Gulbe.
Izaicinājumi lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā nākamgad - dabas apstākļi un politiskā situācija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa teica, ka dabas apstākļus ir ļoti grūti prognozēt un tie lauksaimniecības produkcijas ražotājiem varētu būt izaicinājums arī nākamgad. Par to liecina šā gada pieredze, kad līdz augustam graudaugi un dārzeņi bija attīstījušies tik labi kā reti, pateicoties tam, ka nebija karstuma un sausuma. Tomēr rudens lietavas ieviesa savas korekcijas.
Pēc Gulbes teiktā, cūkgaļas produkcijas ražotājiem arī turpmāk izaicinājums būs Āfrikas cūku mēris (ĀCM), jo neviena saimniecība arī, ievērojot biodrošības prasības, no slimības nav 100% pasargāta.
Tāpat kā izaicinājums saglabājas arī politiskie jautājumi, tostarp izmaiņas varētu viest «Brexit» tiem ražotājiem, kuriem šis tirgus ir būtisks. Pēc tam, kad būs noslēgts Eiropas Savienības (ES) - Lielbritānijas tirdzniecības līgums, varētu mainīties tirdzniecības nosacījumi un pieaugt konkurence ES.
Gulbe piebilda, ka lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā būtiskas būs arī politiskās norises citos ārvalstu tirgos, kur tiek eksportēta produkcija. Piemēram, ja Meksika kādreiz importēja daudz piena produktus no ASV, tagad tas nenotiek, ko veiksmīgi izmanto Latvijas pārstrādātāji. Pagaidām ir ļoti grūti paredzēt, kuri faktori globālajā tirgū Latvijas ražotājiem varētu nākt par labu un kuri - par sliktu. «Būtiski, kā mēs mācēsim izmantot visas iespējas, kas parādās. Šobrīd politiskajā laukā notiek ļoti lielas izmaiņas, un tas vienmēr ietekmē ekonomiku, jo politika un ekonomika saistītas,» teica AREI vadītāja.
Vienlaikus viņa piebilda, ka Latvijas pārtikas ražotājiem ir lielas priekšrocības salīdzinājumā ar lielām valstīm, kuras ir mazāk elastīgas attiecībā uz pārmaiņām. «Mēs esam mazi, ar lielu pieredzi strādāt un spēju pielāgoties kaimiņvalstu tirgum - esam iemācījušies ļoti ātri pielāgoties un reaģēt. Domāju, ka mūsu spējas salīdzinājumā ir daudz lielākas nekā vecās Eiropas valstīm,» teica Gulbe, atgādinot, ka Latvijas pārtikas ražotāji spēj elastīgāk pārorientēties uz citiem tirgiem. Tam piemērs ir Latvijas zivju konservu ražotāji, kuri pēc Krievijas tirgus aizvēršanās sākuši ražot dārzeņu konservus ar zivi, ko sekmīgi tirgo citās ārvalstīs.
Viņa piebilda, ka uz turpmāko situāciju lauksaimniecības un pārtikas nozarē raugās pozitīvi. Jomās, ko Latvijas ražotāji spēj ietekmēt, uzņēmumi strādā labi, bet no ražotājiem neatkarīgus apstākļus tāpat nevar ietekmēt.