Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumi eirozonas atbalsta mehānismiem, kas ietverti starp Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas pasākumiem, ir ieviešami līdz 2020.gadam, pieļāva EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).
Pagājušajā nedēļā EK prezentēja ceļvedi Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanai, tostarp konkrētus pasākumus, kas ir veicami nākamajos 18 mēnešos. Šīs paketes ietvaros tika prezentētas arī vairākas iniciatīvas ar mērķi līdz 2025.gadam pastiprināt Eiropas ekonomikas un monetārās savienības vienotību, efektivitāti un demokrātisko atbildību.
Pēc Dombrovska teiktā, atbilstoši EK priekšlikumiem pirmais solis priekšlikumu ieviešanā būs saistīts ar Banku savienības pabeigšanu. «EK likumdevējam jau ir iesniegusi priekšlikumus, kas attiecas uz banku reformu paketi. Tie galvenokārt ir saistīti ar risku mazināšanu banku sektorā un Eiropas noguldījumu garantijas sistēmas izveidi. Bet par daudziem citiem pakotnes jautājumiem vēl gaidāmas diskusijas, jo daudzas idejas ir noformulētas kā EK komunikācija, nevis likumdošanas priekšlikumi, piemēram, par Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu, Eiropas investīciju aizsardzības shēmu, Eiropas strukturālo reformu atbalsta instrumentiem u.c.,» informēja EK viceprezidents.
Patlaban EK likumdošanas priekšlikumi noformulēti tikai attiecībā uz īstermiņa pasākumiem, proti, tiem, kas risināmi līdz 2020.gadam. Dombrovskis sacīja, ka šie priekšlikumi attiecas uz Eiropas valūtas fonda izveidi, kā arī ekonomikas un monetārās savienības principu ienešanu Eiropas Savienības (ES) juridiskajā ietvarā.
Savukārt par pārējiem EK priekšlikumiem vēl gaidāmas diskusijas, kas sāksies šomēnes Eirozonas samitā, pieaicinot valstis, kuras nav eirozonā. Bet līdz konkrētiem lēmumiem plānots nonākt nākamā gada jūnijā gaidāmajā Eirozonas samitā.
«Tas, kā EK piedāvātās iniciatīvas tiks ieviestas, būs atkarīgs no tā, kā virzīsies ES dalībvalstu diskusijas. Jau tagad dzirdam atšķirīgus viedokļus, jo ir valstis, kuras uzskata, ka vairāk jāorientējas uz risku mazināšanu, stingrāku fiskālo un makroekonomisko disciplīnu. Tāpat ir valstis, kuras vairāk runā par solidaritātes mehānismiem un kopējiem krīzes pārvarēšanas mehānismiem. Katrai valstij ir savi uzsvari, tāpēc notiks diskusijas. Ja par to visu izdosies vienoties līdz nākamā gada jūnijam, tad pastāv iespēja šos mehānismus ieviest šajā EK un EP sasaukuma laikā,» prognozēja Dombrovskis.
Tāpat viņš informēja, ka EK pagaidām, nav aplēsusi savu priekšlikumu makroekonomisko ietekmi par ES ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu. «EK pagaidām nepiedāvā konkrētu līdzekļu apjomu tādām aktivitātēm kā atbalsta instrumenti, fiskālās stabilizācijas funkcija un atbalsts reformām. Kopējais līdzekļu piedāvājums būs zināms nākamā gada maijā kopā ar nākamo ES daudzgadu budžetu,» teica Dombrovskis.
