LTRK: OIK diferencēšanas radītās izmaksas ir papildu nodoklis mazajiem un vidējiem uzņēmējiem

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nākamā gada sākumā gaidāmais elektroenerģijas rēķinu pieaugums, ko ietekmējusi obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferencēšana, uzskatāms par papildu nodokļa ieviešanu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, tādējādi padarot tos vēl nekonkurētspējīgākus, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

Biedrībā vēstīja, ka nākamnedēļ, 20.decembrī, minētais jautājums tiks skatīts arī Ekonomikas ministrijā (EM), kur LTRK plāno argumentēt un skaidrot tā ietekmi uz biznesu kopumā.

LTRK uzskata, ka EM jāatrod iespējas OIK diferencēšanas modeli mainīt tā, lai izmaksas nepieaugtu vidēji nevienai uzņēmumu grupai. Turklāt šogad jāmaina līdz šim pieņemtie lēmumi, un ar steigu jāveic labojumi visos nepieciešamos regulējumos.

Pašreiz EM sagatavotā informācija, ar ko iepazīstināta arī LTRK padome, liecina, ka izveidotas četras grupas, kur pirmā ir mājsaimniecības, otrā mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā – lielie un energoietilpīgie komersanti. Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 000 pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kur maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs par vairāk nekā 10%, tādējādi papildu tiktu iekasēti 3,9 miljoni eiro gadā. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas rēķini, kas veidojas no elektrības cenas, pārvades un sadales, kā arī OIK, Latvijā jau ir vislielākie, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tad šāds EM piedāvājums ir pilnīgā pretrunā ar normālas konkurētspējas attīstību un drīzāk uzskatāms kā konkurētspēju graujošs faktors, uzsvēra LTRK.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka EM aprēķinātā plānotā iekasējamā summa 3,9 miljonu eiro apmērā ir samērā neliela, līdz ar to viņš aicināja ministriju meklēt trūkstošo naudu no citiem avotiem. Vienlaikus viņš piebilda, ka uzņēmēji nav vainīgi pie tā, ka savulaik tika ieviesta ačgārna OIK sistēma, kas kļuvusi par nepamatotas peļņas avotu daļai cilvēku un slogu citiem.

«Mēs esam priecīgi, ka lielie un energoietilpīgie un eksportspējīgie uzņēmumi saņems atlaides, kas jau sen ir vitāli nepieciešamas, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā elektrības rēķini ir daudz mazāki. Taču tas, kas tiek darīts ar mazajiem uzņēmumiem ir totāli nepieņemams, jo tiek grauta viņu konkurētspēja,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka minētā uzņēmēju grupa ir tā, kurai izdzīvot ir samērā sarežģīti, lai varētu domāt gan par attīstību, gan nodokļu, gan rēķinu nomaksu.

Vienlaikus biedrībā uzsvēra. ka galvenais, uz ko EM jābūt vērstai, ir tas, lai visi valsts politikas dokumenti un regulējumi stiprinātu un veicinātu eksportspējīgu uzņēmumu attīstību.

LTRK aicina turpināt vērtēt tos uzņēmumus, kuri saņēmuši atļaujas obligātā iepirkuma ietvaros ražot zaļo enerģiju, kas ir iemesls milzīgajai summai, kas jāmaksā par OIK, bargi vēršoties pret tiem komersantiem, kuri ir negodprātīgi, tādējādi liekot pārējiem samaksāt milzīgu naudu.

Tāpat LTRK arī aicina EM nodrošināt maksimālu caurspīdību informācijai par subsīdiju saņēmējiem, tostarp uzņēmumu nosaukumus, saņemto finansējumu u.c., lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu uzzināt tos komersantus, kuri ir ieguvēji no OIK sistēmas.

Lai februārī nerastos pārsteigums par janvāra rēķiniem, LTRK aicina visus uzņēmējus veikt aprēķinus jau laikus, izmantojot īpaši izveidotu kalkulatoru «Enerģijas publiskā tirgotāja» interneta vietnē, lai tādējādi sagatavotos paredzamajām pārmaiņām, ja EM tomēr nemainīs regulējumu.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju, LTRK kategoriski iebilst pret jebkāda jauna OIK 2 projekta gatavošanu, kamēr nav novērstas esošās kļūdas un problēmas, jo tas tieši ietekmē uzņēmēju attīstību un konkurētspēju.

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu