Nākamajā gadā finanšu sektoru Latvijā turpinās ietekmēt makroekonomiskā vide un arvien stingrāka regulācija, atzina Latvijas «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
«Swedbank»: Nākamgad finanšu sektoru turpinās ietekmēt makroekonomiskā vide un stingrāka regulācija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka svarīgākie faktori, kas arī nākamajā gadā turpinās ietekmēt finanšu sektoru, ir makroekonomiskā vide, arvien stingrāka regulācija, kā arī digitalizācijas un dažādu jaunu regulu izaicinājumi un iespējas. Vienlaikus finanšu sektorā pieaug arī konkurence - apvienojas tirgus dalībnieki, izveidojot jaunu spēlētāju, kā arī pieaug konkurence no nebanku uzņēmumiem, kas piedāvā dažādus finanšu pakalpojumus.
Rubenis atzīmēja, ka no 2018.gada Latvijā stāsies spēkā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura paredz, ka bankām būs jādod iespēja trešajām pusēm jeb maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piekļūt klienta kontam, ja klients to būs akceptējis. Tas nozīmē, ka klients varēs izmantot dažādus pakalpojumu sniedzējus, lai, piemēram, noskaidrotu sava konta stāvokli vai veiktu maksājumu. Līdz ar to bankām būtiski paplašināties finanšu nozares jaunuzņēmumu loks, ar kuriem veidot partnerības, lai klientiem nodrošinātu jaunus ērtus risinājumus.
Viņš minēja, ka bankas kļūst un arī turpinās kļūt arvien atvērtākas, lai veicinātu inovācijas, tostarp, piemēram, «Swedbank» telpas Rīgā kļūs par mājvietu Eiropas vadošā B2B (bizness-biznesam) akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmai.
«Aktualitāte nākamgad būs arī datu tēma, turklāt ne tikai banku jomā – spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation - GDPR), kuras primārie mērķi ir stiprināt cilvēku kontroli pār viņu personas datiem, veidojot vienotu likumdošanas vidi Eiropas Savienībā. Tā paver iespējas izpildīt klientu vēlmes pārredzamākā veidā un turpināt vairot organizāciju svarīgāko resursu - uzticību,» sacīja Rubenis.
Viņš piebilda, ka līdzšinējā pieredze apliecina, ka klientu datu apstrāde jāuztver ļoti nopietni ne tikai regulas dēļ – caurskatāma un droša datu apstrāde ir tas, ko klienti sagaida no bankas. «Strādājam arī pie būtiskāko prioritāšu noteikšanas, piemēram, komunikācija ar klientiem, lai klienti būtu informēti par savu datu apstrādi, kā arī paši uzmanīgi attiektos pret savu datu sniegšanu dažādās vietnēs,» teica Rubenis.
Tāpat «Swedbank» vadītājs Latvijā norādīja, ka turpināsies visaptverošā digitalizācijas tendence, jo inovatīvus un ērtus risinājumus klienti mūsdienās sagaida no visiem pakalpojumu sniedzējiem. «Nākamā bezkontakta norēķinu attīstības visaptverošā fāze ir maksājumi ar mobilo tālruni, kā arī kopējā mobilo lietotņu attīstība nākamajā līmenī,» viņš piebilda.
Rubenis atzīmēja, ka top arī dažādi klientiem noderīgi risinājumi, kas tiek veidoti ar trešajām pusēm. Tostarp 2018.gada sākumā banka plāno piedāvāt grāmatvedības programmu «Erply».
«Kopumā optimistiski raugāmies nākotnē, jo zinām, ka klienti uzticas mums kā viņu naudas sargātājiem, un esam droši, ka spēsim nodrošināt arī klientiem vēlamās tehnoloģiskās inovācijas. Izaicinoši ir mūsu reģiona demogrāfijas rādītāji, tomēr tie ir vienlīdz sarežģīti visiem biznesiem, tāpēc ceram uz mērķtiecīgu valdības politiku šajos ilgtermiņa jautājumos,» pauda Rubenis.
Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.