Antāne: Satraucošo situāciju nozarē vairs nevar noliegt - sasniegts zemākais dzelzceļa kravu apjoms pēdējo 15 gadu laikā

BATL prezidente Inga Antāne norāda, ka 2017. gads, kā jau bija prognozēts, ir vissliktākais dzelzceļa pārvadājumiem pēdējo 15 gadu laikā. Prognozes par nākamo gadu liecina par vēl straujāku kritumu, lai gan "Latvijas dzelzceļš" savā vēstulē Saeimas Tautsaimniecības komisijai bija norādījis, ka nākamajā gadā varētu tikt pārkrautas 49 miljoni tonnas. Tas šī brīža apstākļos ir neizpildāms un pat utopisks mērķis. Šobrīd neviens vairs nevar teikt, ka runas par tranzīta krīzi ir pārspīlējums. Krīze ir pienākusi, un sekas izjutīsim jau 2018.gadā."

Šobrīd situācijas stabilizēšanai pats reālākais scenārijs ir kravu apjoma audzēšana uz Baltkrievijas rēķina, kur Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru Ķīnas kravām, bet līdz šim mēs maz no tā esam ieguvuši, jo tas veiksmīgi sadarbojas ar Klaipēdas ostu kravu transportēšanā uz galamērķiem. Lai šīs kravas piesaistītu Latvijai ir jāizdara mājasdarbs un jāatrisina problēmas, kas skar tās konkurētspēju.

Asociācija uzsver, ka pirmais darbs ir konkurētspējīga pārvadājuma maksa. Nozare jau vairākus gadus aicina ministriju uzlabot Latvijas konkurētspēju dzelzceļa pārvadājumos, uz ko norādījuši ir partneri ārvalstīs un arī kas ir uzsvērts Eiropas Komisijas ziņojumā. Partneri ārvalstīs jau līdz šim bija norādījuši uz pārāk augsto dzelzceļa pārvadājumu infrastruktūras maksu, bet valdība pretēji loģikai no 2018.gada to būtiski paaugstina. Tā rezultātā Latvijā būs augstākā šī maksa starp Eiropas Savienības valstīm. Tas nozīmē, ka vēl mazāka būs mūsu partneru motivācija izvēlēties Latviju kā sadarbības partneri kravu pārvadājumos.

Vēl viens no primārajiem darbiem ir jāsamazinaakcīzes nodoklis degvielai, kas ar 1.janvāri būtiski pieaugs.

Otrkārt, «Latvijas dzelzceļam» ir jākļūst daudzreiz efektīvākam - ja pirms krīzes 2007. gadā «Latvijas dzelzceļa» tarifs bija 7,8 eiro/km, tad šobrīd tas ir izaudzis līdz 11,08 eiro/km. Jājautā, kāda ir patiesā dzelzceļa restrukturizācijas efektivitāte?! Jāpiebilst, ka 2007.gadā uzņēmuma aizņēmumi bankās bija 50,44 miljonu apmērā, tad jau pagājušo gadu tie bija vairāk nekā trīs reizes lielāki un sasniedza 177,33 miljonus eiro!

Treškārt, vēsturiski Latvijā ir visvairāk sliežu uz iedzīvotāju. Lai varētu tās uzturēt, uzņēmumam ik gadu ir jāpārvadā vismaz 60 miljonu tonnas kravu. Ja šobrīd iztrūkums jau veido 25%, tad ir jādomā, kā ar konkurētspējīgu tarifu piesaistīt tranzīta kravas no sauszemes pārvadājumiem, ko pārvadā ar kravas transportu.

Ceturtkārt,atvērt «Latvijas dzelzceļš» sistēmu reālai brīvai konkurencei – pilnībā liberalizēt dzelzceļa pārvadājumu tirgu, kas nozīmē, ka tas būs pakļauts tādiem pašiem nosacījumiem, kā šobrīd «Latvenergo» un būtu ieinteresēts nodrošināt konkurētspējīgus pārvadājumus, atbilstoši situācijai, nevis ērti izmantot monopolstāvokli.

Piektkārt, izveidot vienotā tarifa politiku, izstrādājot elastīgu un konkurētspējīgu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas sistēmu, kas būtu vienāda uz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām jeb vienoto tranzīta koridora piedāvājumu. Šī brīža politika nav draudzīga reģiona ostām un nostāda tās neizdavīgos konkurences apstākļos.

Asociācija jau vairākkārt ir aicinājusi valdību šobrīd atlikt dārgo elektrifikācijas projektu, jo šāda projekta īstenošana jau pēc vairākiem gadiem atstās negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumu maksu un veicinās tās sadārdzināšanos, ko atzīst «Latvijas dzelzceļš» vadība.