Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā, tomēr pastāv risks par to, kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija, sacīja «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Kazāks: Nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) izmaiņās būtiskas ir divas lietas - avansa maksājuma atcelšana, otrs - nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas,» sacīja ekonomists.
Pēc viņa domām, nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā, tomēr pastāv, risks, kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Kazāks uzskata, ka valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk - viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.
Ekonomists arī atzina, ka investīcijas pēc daudzu gadu nīkuļošanas atsāka strauji augt - kāpums ir pāri 20%. Straujākais sektors, kas Latvijas ekonomikā 2017.gadā audzis. Pēc dziļas krīzes novērots arī straujš kāpums būvniecībā, kas ir viens no faktoriem, lai darba tirgu sildītu arvien vairāk.
2017.gadā viens no aktuālākajiem diskusijas objektiem ir bijis arvien karstāks darba tirgus. To šogad ir turpinājis karsēt gan ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem, gan negatīvās demogrāfiskās tendences, gan atbilstošu prasmju trūkums. Tiek lēsts, ka algu kāpums šogad sasniedzis 7,5%. «Jāņem vērā, ka būtiska daļa oficiālās algas kāpuma ir legalizācijas efekts, līdz ar to tas nav taustāms ienākumu kāpums,» piebilda eksperts.
Līdzās iepriecinošajiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem un algu kāpumam 2017.gadā atgriezusies arī inflācija, pakāpjoties no 0% līdz 3%. Kazāks stāstīja, ka cenu pieaugumu ietekmējis gan augstāks akcīzes nodoklis, gan iedzīvotāju ienākumu kāpums, gan dārgāki energoresursi pasaules tirgū. Cenas augušas pārtikai, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar mājokli un transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Lai gan vidēji ienākumu pieaugums šogad ir bijis straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju kopējā pirktspēja augusi, inflācijas ietekmi vairāk jutuši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.
Tajā pašā laikā kreditēšanas apjomos 2017.gadā robustus plusus vēl joprojām neuzrāda. Kazāks uzskata, ka tā iemesli ir gan piesardzība iedzīvotāju un uzņēmēju pieprasījuma pusē, gan arī virkne jaunu regulu, kas ietekmē banku kreditēšanas iespējas.
«Swedbank» ekonomists prognozēja, ka pasaules ekonomika, lai gan piezemētāk, bet turpinās augt, ko izjutīs arī Latvija. Pieprasījuma kāpums pasaulē palielinās eksporta apjomus. Savukārt galvenie negatīvie riski pasaulē lielākoties saistīsies ar politiskajiem un ģeopolitiskajiem aspektiem - ASV un Ziemeļkorejas attiecību saspīlējums, Krievijas grūti prognozējamā politika, vēlēšanas Itālijā, ASV prezidenta Donalda Trampa pretrunīgā politiskā retorika un Brexit sarunu gaita.
«Jaunajā gadā ekonomikā joprojām aktuāli būs jautājumi, kas skar darba tirgu. Tas turpinās karst, savukārt algas - augt. Turklāt ne tikai privātajā sektorā nodarbinātajiem, bet arī atsevišķos segmentos sabiedriskajā sektorā, piemēram, veselības aprūpē. Savukārt darba devēju dienaskārtībā saasināsies darbaspēka trūkums. Darba ņēmēji jutīsies arvien labāk, jo līdz ar darbaspēka iztrūkumu viņu daļa ienākumu sadalē kļūs arvien lielāka. Nākamgad algu kāpums būs tuvu 10%, bet joprojām būtiska daļa būs legalizācijas rezultāts, kas neatspoguļosies taustāmā ienākumu palielinājumā,» atzina Kazāks.
Viņš uzskata, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, visdrīzāk, neko jaunu un drosmīgu no politiķiem gaidīt nav pamata. Līdz ar to Latvijas ekonomika jaunajā gadā augs «griezdamās», bet bez nepopulāriem, lai arī vajadzīgiem, reformu pārsteigumiem. Tas nozīmē, ka nākošā iespēja atgriezties pie reformām, visticamāk, būs tikai 2020.gadā, un laiks tiks palaists vējā - ekonomikas izaugsme kļūs krietni mērenāka un reformām un kļūdu labošanai naudas būs jau krietni mazāk.
Kazāks prognozēja, ka inflācija 2018.gadā pakāpsies no turpat 3% šogad līdz 3,5% nākamgad. To pavilks uz augšu gan akcīzes kāpums, gan darba tirgus uzsilšana un tai sekojošs ienākumu kāpums, kā arī cenu kāpums pasaulē.
Ekonomists ir pārliecināts, ka Latvija arī nākamgad piedzīvos noturīgu ekonomisko izaugsmi. Preču un pakalpojumu eksports joprojām būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis, un to turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums. Joprojām spēcīga būs investīciju aktivitāte.
«Lielākus vai mazākus ieguvumus savos maciņos beidzot sajutīs jau gandrīz visi valsts iedzīvotāji, kā arī valsts un pašvaldību budžeti. Salīdzinot ar gadalaikiem - lai gan tā vairs nebūs pavasara jūsma un jūlija karstums, nākamgad ekonomikā vēl jutīsim patīkamu vasaras otrās puses siltumu, kad dārzos parādās raža, līdz atvasarai vēl kāds laiks un rudens dzestrums vēl tālu,» sacīja Kazāks.