Enerģētikas nozarē aizvadīts spraigs un dinamisks gads, norādīja AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Žīgurs: Enerģētikas nozarē Latvijā aizritējis spraigs un dinamisks gads
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka 2017.gads ir arī «Latvenergo» jaunās stratēģijas perioda pirmais gads, un to rezumējot konstatēta strauja viedo tīklu un jauno tehnoloģiju ienākšana ikdienas darbībā. Tāpat lietotāji pieprasa jaunus pakalpojumus un ātru komunikāciju, kas ļauj nekavējoties pieņemt lēmumu.
Žīgurs atzīmēja, ka stratēģijas periods noslēgsies 2022.gadā. Patlaban vērojams, ka stratēģijā noteiktie attīstības virzieni ir bijuši precīzi saskatīti un pamatoti. Šī gada pavasarī Latvijā tika atvērts dabasgāzes tirgus, un «Latvenergo» ir viens no lielākajiem gāzes patērētājiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.
«Gāzes tirgus atvēršana šogad un tā darbība septiņu mēnešu laikā parāda, ka regulējošās institūcijas ir daudz paveikušas normatīvo aktu sakārtošanā, kas ir svarīgi tirgotājiem un arī lietotājiem,» uzsvēra Žīgurs.
Jūlijā «Latvenergo», sākot individuālu līgumu slēgšanu par dabasgāzes tirdzniecību, pieteicās dabasgāzes tirgū kā tirgotājs.
«Esam spēruši pirmos soļus arī Igaunijas dabasgāzes tirgū, kur saskatām potenciālu paplašināt mūsu jau esošo elektroenerģijas piedāvājumu klāstu, piedāvājot klientiem dabasgāzi. Šobrīd mūsu dabasgāzes portfelī 17% aizpilda gāze, kas nav iegādāta no tradicionālā piegādātāja, bet no Lietuvas komersantiem, tādējādi tirgū nodrošinot konkurenci starp tirgotājiem un dažādojot piedāvājumus arī klientiem,» klāstīja Žīgurs.
Viņš akcentēja, ka «Latvenergo» šogad apliecināja savu nozīmi valsts ekonomikā kā atbildīgs elektroenerģijas ražotājs, kura pieņemtie lēmumi ir palīdzējuši samazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru. Valsts piedāvāja koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 megavatiem (MW) pieteikties uz vienreizēju maksājumu, piekrītot atbalsta intensitātes samazinājumam nākotnē.
Piesakoties uz nākotnes saistību atpirkšanu, Latvenergo vienlaikus atteicās turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām TEC-1 un TEC-2. Šis solis ir palīdzējis mazināt OIK vidējo apjomu, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi OIK vidējā maksājuma samazinājumu no 2018. gada 1.janvāra no 26,79 eiro par megavatstundu (MWh) uz 25,79 eiro par MWh, kas ir par 3,7% mazāk nekā šobrīd.
Turpinot «Latvenergo» investīciju ieguldījumus, sekmīgi norit Kurzemes loka projekts, kurā paveikti ap 50% darbu no kopējā apjoma, norādīja Žīgurs. Patlaban no trīs etapiem divi - Rīgas loka stiprināšana un 330 kilovoltu līnija Grobiņa-Ventspils - ir nodoti ekspluatācijā, savukārt trešais etaps - 330 kilovoltu elektropārvades līnijas izbūve no Ventspils gar Dundagu un Tumi uz Rīgu - ir izbūves procesā.
«Kurzemes loka izbūve dos iespēju attīstīt elektroenerģijas ražošanu no vēja tieši Kurzemes pusē. Latvijas-Igaunijas trešā starpsavienojuma izbūve līdz 2020.gadam nākotnē palielinās maksimālo pārvades jaudu starp Latvijas un Igaunijas energosistēmām par 600 MW. Līdz ar to kopā ar esošajām pārvades līnijām maksimālā caurlaides spēja pieaugs līdz 1750 MW. Tādējādi vēl vairāk izlīdzināsies elektroenerģijas cenas starp Baltijas valstīm un Skandināviju,» skaidroja Žīgurs.
Viņš arī atzina, ka šogad Latvijā elektroenerģijas ražošanā sasniegti labi rezultāti, to ir sekmējusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Provizoriskie rezultāti liecina, ka šī gada vienpadsmit mēnešos Daugavas HES saražotas 3774 teravatstundas (TWh) jeb 57% no kopējās Latvijā izstrādātās elektroenerģijas. 2016.gadā tādā pašā periodā izstrādātas 2112 TWh jeb 39%.
Daugavas HES izstrādi veicinājusi ūdens lielā pietece Daugavā, vidēji 767 kubikmetri sekundē jeb 89% virs apjoma, kas novērots attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
«Mēs dinamiski attīstām pakalpojumu klāstu, kas ietver jaunāko un mūsdienīgāko tehnoloģiju izmantošanu ikdienā, jo iedzīvotāji arvien vairāk vēlas paši gan kontrolēt savu enerģijas patēriņu, gan arī enerģiju savai mājsaimniecībai ražot paši. Tādējādi vasarā Latvijas klientiem sākām piedāvāt jaunus pakalpojumus: «Elektrum Viedā māja», «Elektrum Solārais», papildus nodrošinām energorisku apdrošināšanu un energomonitoringu. Pēc nonākšanas tirgū «Elektrum Solārais» radīja klientu augstu interesi un šī pakalpojuma klientu skaits pieaug,» teica Žīgurs.
Viņš pauda, ka enerģētikas joma arī piedzīvo straujas un inovatīvas pārmaiņas - automatizācija un digitalizācija ienāk nozarēs, ar kurām «Latvenergo» ir saistīts.
«Arī turpmāk «Latvenergo» koncerns paliks enerģijas tirgū kā nozīmīgs ražotājs, tirgotājs un droša, kvalitatīva sadales pakalpojuma sniedzējs. Vienlaikus nākamajos gados koncentrēsimies inovatīvu un mūsu klientu pieprasītu pakalpojumu ieviešanai,» teica Žīgurs.
«Latvenergo» koncerns ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājs - tās elektrostacijas nodrošina apmēram 90% no kopējā valstī saražotā elektroenerģijas daudzuma, kas ir vairāk nekā puse no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas.