Vilks: Jaunās nodokļu izmaiņas nevajadzētu dēvēt par reformām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunās izmaiņas Latvijas nodokļu regulējumā nevajadzētu dēvēt par reformām, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš pauda, ka ar vārdu «reformas» apzīmē radikālas izmaiņas, taču Latvijas nodokļu regulējuma jaunākās izmaiņas tādas nav. Pēc Vilka domām, tās varētu dēvēt par nodokļu pārgrupēšanu.

Cilvēki ir noguruši no vārda «reformas» un tas būtu jālieto mazāk, savu viedokli skaidroja bijušais finanšu ministrs.

Vilks arī pauda viedokli, ka nodokļu izmaiņām būtu jāpadara sistēma vienkāršāka, bet pašreizējās izmaiņas padara grāmatvežu dzīvi tikai sarežģītāku.

Bijušais finanšu ministrs intervijā arī prognozēja, ka Latvijas ekonomiku gaida daži labi gadi, ko ietekmē gan globālās tendences, gan tas, ka sākusies Eiropas Savienības fondu apguve pilnā apmērā.

Lai uzlabotu situāciju, Latvijai būtu nepieciešams kļūt konkurētspējīgākai. Kā negatīvu faktoru Vilks minēja atbilstoša darbaspēka trūkumu. Taču ar to saskaroties puse no Eiropas valstīm un neesot skaidra scenārija, kā to risināt.

Kā ziņots, 1.janvārī stājās spēkā virkne izmaiņu nodokļu regulējumā.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi ievieš diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro noteikta 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības.

Minimālā alga ir palielināta līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat pieaudzis maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī šogad, 1100 eiro - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums šogad augs līdz 250 eiro mēnesī (iepriekš tie bija 235 eiro), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā «Par akcīzes nodokli» kompensēs nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam, kā rezultātā, piemēram, degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā. Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu