Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka vidējā alga Latvijā šogad pieaugs par 4,1%, kas ir otrs straujākais kāpums starp OECD valstīm. Bankas «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka gan cenas, gan algas augs straujāk, nekā organizācija prognozē.
Strautiņš skaidro, ka organizācija acīmredzot runā par algām reālā izteiksmē, proti, Lielbritānijā un Itālijā, kur paredzēts vidējās algas kritums, tiek gaidīts, ka cenas augs straujāk nekā algas. Nominālā jeb naudas izteiksmē algas krītoties vien ļoti lielu krīžu laikā. Tādējādi OECD lēš, ka cenas augs par 2,9%, bet algas nominālā jeb naudas izteiksmē - par apmēram 7%.
Ekonomists uzskata, ka algas nominālā izteiksmē augs par apmēram 9%. «Es domāju, ka gan cenas, gan algas šogad augs straujāk, nekā prognozē OECD. Jau 2017. gadā algas, visdrīzāk, auga nedaudz straujāk kā par 7%. Šogad konkurence par darbiniekiem tirgū pastiprināsies, kopējo algu dinamiku vienmēr spēcīgi ietekmē arī minimālās algas paaugstināšana, šogad par 13% jeb par 50 eiro līdz 430 eiro.
Tāpēc drīzāk sagaidāms, ka algas nominālā izteiksmē augs par apmēram 9%. Reālā izteiksmē tas būtu nedaudz lēnāk kā par 6%,
jo inflācija drīzāk pārsniegs 3%,» skaidro Strautiņš.
Viņš norāda, ka, runājot par neto algām jeb algām uz rokas, ir jāņem vērā arī nodokļu reformas ietekme. Tā pievienošot vēl apmēram 2 procentpunktus neto algu kāpumam, tātad apmēram 11% un 8% attiecīgi nominālā un reālā izteiksmē.
Strautiņš uzsver, ka strādājošo rīcībā esošie reālie ienākumi augs straujāk nekā domā OECD, tomēr jāņem vērā, ka algu datus ietekmē arī ēnu ekonomika. «Statistiķi to cenšas ņemt vērā, bet to nevar izdarīt perfekti. Līdz ar to, ja tā varētu teikt, «dabā» notiekošais ienākumu kāpums ir par 1-2 procentpunktiem mazāks nekā statistikā – to nav iespējams precīzi pateikt, bet visbiežāk vērtējumi ir šajā diapazonā. Prognozējot nākotni, reizēm ir jāpiedomā, kas tiek prognozēts - realitāte vai statistika, tāda ir mūsu zemes īpatnība,» skaidro ekonomists.
Ņemot vērā arī nodokļu reformas un ēnu ekonomikas ietekmes mazināšanos uz datiem,
vidējās algas saņēmējs 2018.gadā kopumā saņems apmēram 700 eiro uz rokas vairāk.
Reālās pirktspējas pieaugums būs ap 60% no tā, ņemot vērā inflācijas ietekmi. Tomēr, pēc Strautiņa teiktā, tas nav nekas nepieredzēts. «Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2014. gadā un 2015. gadā reālā alga pieauga attiecīgi par attiecīgi 8% un 7,4%. 2018. gadā varētu būt līdzīgs rezultāts. Ekonomika aug straujāk, bet to dara arī cenas. 2014.–2015. gadā reālajām neto algām kāpt palīdzēja gandrīz perfektā cenu stabilitāte tajā laikā,» piebilst Strautiņš.
Runājot par vidējās algas ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā, Strautiņš saka, ka pilnīgi noteikti paredzams straujāks patēriņa kāpums. Nemainīsies arī grūtības ar darbinieku piesaisti un noturēšanu uzņēmumos. Grūtību pakāpe gan atšķiras dažādās nozarēs un uzņēmumos. «Tas var jūtami ietekmēt konkurētspēju daļā eksporta sektoru, pirmkārt jau vieglajā rūpniecībā. Latvijas kā ražošanas vietas un kā dzīvesvietas konkurētspēja abi ir svarīgi mērķi, darba tirgus meklēs kompromisu starp tiem. Ja migrācijas bilance arī turpmāk būs negatīva, algas celsies straujāk, šo procesu bremzējot. Taču, ja algu kāpums kļūs par strauju, tas savukārt bremzēs eksporta, līdz ar to arī visas ekonomikas pieaugumu, mazinot algu kāpumam pieejamo resursu apjomu,» stāsta ekonomists.
Strautiņš ir piesardzīgs prognozēt vidējas algas kāpuma spēju piesaistīt aizbraukušos tautiešus atgriezties. Viņš norāda, ka līdz šim migrācijas prognozēšana Latvijā nav bijusi īpaši sekmīga. Tāpat neskaidrs Strautiņam šķiet iemesls, kāpēc no Latvijas un Lietuvas aizbrauc vairāk cilvēku nekā no tādām Centrāleiropas valstīm kā Ungārija un Polija, kur ienākumu līmenis ir līdzīgs. Strautiņš gan ir pārliecināts, ka negatīvā migrācijas bilance neturpināsies gadu desmitus, kā prognozē «Eurostat».
«Tā aprēķinus, kas drīzāk ir nesenās pagātnes tendenču ekstrapolācija, nevis prognoze, Latvijā dažkārt pieņem kā akmenī iecirstu faktu. Mūsu valsts jau ir daudz labāka dzīvesvieta nekā vidēji aritmētiskā pasaule. Piemēram, iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes jau 2016.gadā mums bija 61% virs pasaules vidējā līmeņa, saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem. Sagaidu, ka ekonomikas attīstība šogad un nākamgad būs tiešām strauja, tāpēc migrācijas bilancei vajadzētu vismaz krasi uzlaboties, ja ne kļūt pozitīvai,» spriež Strautiņš.
Jau ziņots, ka vidējā alga Latvijā šogad pieaugs par 4,1%. OECD prognozē, ka visstraujāk iedzīvotāju vidējais atalgojums šogad palielināsies Ungārijā - par 4,9%. Aiz Latvijas seko Polija (+3,8%), Čehija (+3,7%), Slovēnija (+3,5%) un Izraēla (+3%).
Savukārt vidējās algas kritums 2018.gadā tiek prognozēts Lielbritānijā (-0,7%), kurai seko Itālija (-0,6%) un Spānija (-0,1%).
OECD vēsta, ka vidējā alga Latvijā ir 10 173 eiro gadā jeb 848 eiro mēnesī. Pārrēķinot uz ASV dolāriem, balstoties uz pirktspējas paritāti, vidējā alga ir 20 675 dolāri gadā.
Organizācija norāda, ka zemāka alga nekā Latvijā fiksēta vien Čīlē (20 538 dolāri), Dienvidāfrikā (19 219 dolāri), Ķīnā (17 718 dolāri), Krievijā (17 410 dolāri), Meksikā (13 166 dolāri), Brazīlijā (12 656 dolāri), Indijā (5665 dolāri) un Indonēzijā (4682 dolāri gadā).
Tikmēr vislielāko algu saņem iedzīvotāji Šveicē - 69 268 dolārus gadā.
