Reģionālos transporta tīklus grib samazināt, lai iekļautos šim mērķim atvēlētajā finansējumā, neskatot šo jautājumu kopā ar izglītības vai citu funkciju nodrošināšanu, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Vidzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas par konkrētiem sabiedriskā transporta maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kas paredz kustības tīklu Vidzemē samazināt par teju vienu miljonu kilometru gadā.
5.janvārī šis jautājums tika skatīts Sabiedriskā transporta padomes (STP) sēdē. Kā norādīja Salmiņš, šobrīd pašvaldību nostāja ir tāda, ka tās nav gatavas bez iepriekšējas izpētes automātiski samazināt maršrutu skaitu, taču ir gatavas izskatīt iespējamos risinājumus un izvērtēt - vai un no cik maršrutiem tās varētu atteikties.
Salmiņš skaidro, ka Satiksmes ministrijas izstrādātajās Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, viena no prioritātēm ir nodrošināt, ka visiem iedzīvotājiem ir iespēja nokļūt darbavietās, izglītības un ārstniecības iestādēs, un citās iestādēs ar sabiedrisko transportu, bet valsts institūcijas pašvaldībām darbību liek pakārtot atbilstoši budžetam, nevis likumā ietvertajam. «Nekad laukos autobusu maršruti nebūs rentabli un nekad nebūs rentabla to pastāvēšana, taču jautājums ir - cik tad tālu mēs ejam visu «nogriežot«? Ja valsts politika tiek veidota tā, lai mēs iekļautos noliktajos budžeta rāmjos - tad slēdzam tos laukus vispār ciet un atstājam tikai Rīgu,» pauda Salmiņš.
STP sēdē tika panākta vienošanās, ka plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs savus priekšlikumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos varētu tikt veikti, notiks pakāpeniski.
Tāpat iesaistītās puses vienojās, ka sastādot sabiedriskā transporta darbības nodrošināšanas nākamā gada budžetu - tā rāmjus noteiks pašvaldības, jo šogad budžets maršrutu uzturēšanai bija par aptuveni 11,1 miljonu eiro mazāks nekā nepieciešams.
«Pašvaldības ir gatavas pārskatīt savus maršrutus, bet ne tādos apjomos, kā prasīts «no augšas»,» teica Salmiņš, norādot, ka plānošanas reģionu līmenī vienotā transporta kustības plānošana sevi nav attaisnojusi, jo finansējums pieaugot tiem reģioniem, kur maršruti ir rentabli, bet tur, kur tie tādi nav - līdzekļi piešķirti netiek un tādējādi veidojas «tukšie caurumi».
«Izglītības ministrs saka, ka skolu reforma ir izstrādāta iekļaujot satiksmes plūsmu izvērtējumu, satiksmes ministrs saka to pašu, taču tā nav patiesība, jo viņi maršrutu kustību plāno no pieejamā budžeta nevis no tā - kā reāli cilvēkiem būtu nepieciešams. Viņi iekļausies budžetos, ja gribēs palikt amatos, bet ko mums teikt cilvēkiem?» jautāja Salmiņš, sakot, ka ilūzijas par to, ka šajā sarunu procesā abas puses būs ieguvējas - nav. «Katrs kaut ko zaudēs, bet vismaz ne tik lielā mērā, kā bija iecerēts pirms tam,» pauda pārstāvis.
