Pārdevēju atalgojuma apmēra palielināšana tiek veikta uzņēmuma iespēju robežās, atzina aptaujātie Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.
Tirgotāji: Pārdevēju atalgojuma palielināšana tiek veikta uzņēmuma iespēju robežās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā iepriekš vēstīja «LNT Ziņas», ekonomisti neizslēdz iespēju, ka nākamo divu līdz trīs gadu laikā pārdevēju vidējā bruto alga varētu pieaugt līdz 1000 eiro mēnesī.
Mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA «Rimi Latvia» pārstāve Dace Preisa norādīja, ka «Rimi Latvia» katru gadu palielina darbinieku algas un to plānots darīt arī šogad. Lai arī «Rimi Latvia» veikalu tīklā pērn darbinieku mainība ir mazinājusies, viņa atzina, ka mazumtirdzniecībā aizvien vērojams darbinieku trūkums. «Kopumā, ņemot vērā «Rimi Latvia» veikalu tīkla attīstību un jaunu veikalu atvēršanu, mūsu darbinieku skaits 2017.gadā ir pieaudzis. Tomēr pieprasījums pēc veikalu darbiniekiem ir diezgan liels – galvenokārt Rīgā,» sacīja Preisa.
Mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA «Maxima Latvija» Personāla vadības departamenta direktors Raitis Apinis sacīja, ka uzņēmuma darbiniekiem izmaksātā atalgojuma apmērs ir nozarei atbilstošs. Turklāt pēdējo septiņu gadu laikā tas «Maxima Latvija» darbiniekiem teju katru gadu ir pieaudzis un šis gads nav izņēmums. «Tādos veikalu darbinieku amatos, kā kasieri, pārdevēji, klientu konsultanti, zāles darbinieki, atkarībā no amata stundas tarifa likmes izmaiņas būs no 3% līdz pat 13%. Savukārt vadošo amatu pārstāvjiem algas tiks pārskatītas pēc pagājušā gada rezultātu novērtēšanas,» skaidroja Apinis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka atalgojuma jautājums ir cieši saistīts gan ar valsts ekonomisko situāciju kopumā, gan ar uzņēmuma finansiālajām iespējam konkrētajā situācijā, līdz ar to par galveno aspektu pienācīga darbinieku atalgojuma nodrošināšanā kļūst resursu izmantošanas efektivitāte.
Pēc Apiņa teiktā, patlaban uzņēmums tam piederošajos 154 veikalos, divos loģistikas centros un internetveikalā «e-maxima.lv» nodarbina aptuveni 7500 darbinieku. «Šobrīd visvairāk brīvu vakanču ir tieši galvaspilsētā, savukārt reģionos brīvas darba vietas parādās reti. Tādēļ piedāvājam reģionu cilvēkiem braukt strādāt Rīgas veikalos kasieru amatā. Šādā gadījumā mēs nodrošinām dienesta viesnīcu, daļēju transporta kompensāciju uz mājām,» uzsvēra «Maxima Latvija» Personāla vadības departamenta direktors.
Pārtikas mazumtirdzniecības tīkla SIA «Elvi Latvija» komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA skaidroja, ka «Elvi» veikalu tīkls darbojas pēc franšīzes principa un apvieno dažādus Latvijas tirdzniecības uzņēmumus. «Katrs franšīzes partneris pats nosaka, kādu atalgojumu maksās savā uzņēmumā strādājošajiem, tādēļ «Elvi» tīklā strādājošo saņemtais atalgojums ir atšķirīgs un arī algu pielikumi ir dažādi,» uzsvēra Vārtukapteine.
Viņa sacīja, ka darbinieku algas apmēru nosaka veicamie darba pienākumi, atbildības līmenis, amata pildīšanai nepieciešamo kompetenču apjoma, pieredze un citi faktori. «Protams, darbinieku atalgojumi tiek regulāri pārskatīti un atalgojuma sistēma tiek veidota tā, lai tā būtu gan ekonomiski pamatota, gan konkurētspējīga un potenciālajam darbiniekam saistoša,» norādīja SIA «Elvi Latvija» komercdirektore.
Vienlaikus Vārtukapteine teica, ka nelielā apdzīvotā vietā esošā veikalā, kura mēneša apgrozījums ir apmēram tāds pats kā lielpilsētas tirdzniecības vietas apgrozījums nedēļas laikā, nevar atļauties saviem darbiniekiem maksāt tādas pašas algas kā par līdzīgu darbu saņem cilvēki lielā pilsētā. Tomēr viņa uzsvēra, ka ir svarīgi ņemt vērā arī ikdienas sadzīvei nepieciešamo izdevumu līmeni dažādās Latvijas vietās, pēc kā bieži var secināt, ka dažādos reģionos dzīvojošie un strādājošie par savu algu var sev nodrošināt līdzvērtīgu dzīves līmeni, līdz ar to atalgojums ir adekvāts, lai arī absolūtos skaitļos atšķirīgs.
«Mēs būtu priecīgi, ja vispārējā ekonomikas attīstība notiktu tā, lai jau divu, triju gadu laikā pārdevējam jebkurā Latvijas vietā varētu maksāt vismaz 1000 eiro lielu atalgojumu, tomēr reāli fiskālie dati liek būt piesardzīgākiem. Ir svarīgi saprast, ka darba samaksa ir ekonomiski pamatots lielums, nevis uzņēmuma labvēlības vai labās gribas izpausme,» sacīja SIA «Elvi Latvija» komercdirektore.
Vienlaikus viņa atzina, ka «Elvi» tīkls izjūt darbinieku trūkumu, kas visvairāk raksturīgs lielajām pilsētām. Viņa skaidroja, ka galvenie izaicinājumi darbinieku piesaistei «Elvi» veikalos saistīti ar pārtikas mazumtirdzniecības darba specifiku, jo darbs veikalā bieži prasa fizisku piepūli, veikala darba laika dēļ var nākties strādāt vakara stundās, tāpat ļoti bieži potenciālie darbinieki nāk arī ar ļoti lielām ambīcijām par atalgojumu, ko vēlas saņemt, bet uzņēmums nav spējīgs maksāt.
Savukārt veikalu tīkla «top!» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar šā gada sākumu visā veikalu tīklā «top!» tika palielināta minimālā mēneša darba alga no 380 eiro uz tagadējiem 430 eiro. «Jau šobrīd veikalos «top!» pārdevēju atalgojums pieaug, ņemot vērā konkurenci darba tirgū un citus sociālekonomiskos faktorus konkrētajā reģionā,» uzsvēra Priedīte, piebilstot, ka algu apmērs un bonusu sistēma veikalu tīklā atšķiras, jo Latvijā ar preču zīmi «top!» darbojas 271 veikals, kas pieder 20 Latvijas uzņēmējiem, līdz ar to katrs partneris to pielāgo atbilstoši katram reģionam un pat pilsētai.
«top!» pārstāve norādīja, ka veikalu tīklā strādā vairāk nekā 4000 darbinieku, un galvenokārt darbavietas tiek nodrošinātas Latvijas reģionos. Viņa sacīja, ka liela daļa darbinieku ir ilggadēji un nemainīgi, tomēr tāpat ir arī tādi, kuri nemitīgi mainās un aiziet prom no darba pat pēc pirmās algas. «Tādās reizēs vedam veikalu tīkla «top!» darbiniekus no citām pilsētām, līdz tiek atrasti jauni,» uzsvēra Priedīte.
Viņa skaidroja, ka, paplašinot tīklu un verot vaļā jaunus veikalus, regulāri tiek meklēti darbinieki, kuru atrašana ir diezgan sarežģīta, jo darbs pārtikas tirdzniecībā ir ļoti grūts un atbildīgs, darba stundas ir garas un ar maiņu darba grafiku, turklāt jāstrādā arī brīvdienās. Tāpat Priedīte atzina, ka jaunieši vēlas strādāt citās nozarēs un, ja nespēj atrast sev piemērotu darbavietu, pārceļas uz Rīgu vai arī brauc darba meklējumos uz ārzemēm. «Lielākās problēmas ir Rīgā un, jo tuvāk Rīgai, jo grūtāk atrast darbiniekus,» atzīmēja «top!» pārstāve.
Pēc viņas teiktā, uzņēmumā vakanču skaits katru dienu ir mainīgs, tomēr veikalu tīkls meklē aizvien jaunus veidus, kā uzrunāt potenciālos darbiniekus. Piemēram, patlaban «top!» veikalu tīklā tiek strādāts pie motivācijas sistēmas pilnveidošanas, kā arī darba stundu un atalgojuma apmēra pārskatīšanas, norādīja Priedīte.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aģentūrai LETA skaidroja, ka pagaidām nav sagaidāms, ka Latvijā mazumtirdzniecības veikalu pārdevēju vidējā alga varētu pieaugt līdz 1000 eiro mēnesī. Viņš norādīja, ka algas lielākas varētu palikt ekskluzīvo preču veikaliem vai tādiem veikalu tīkliem kā «Maxima», kurā darbojas arodbiedrība, kas rūpējas par darbinieku tiesībām un darba apstākļiem.
Vienlaikus viņš sacīja, ka patlaban Latvijā ir būtisks pārdevēju iztrūkums. Turklāt lielajos veikalu tīklos kasiera darbu daļēji automatizē, izvietojot pašapkalpošanās kases, tādējādi ietaupot uz atalgojuma rēķina.
Savukārt komentējot situāciju par mazumtirdzniecības veikaliem Latvijas lauku reģionos, Danusēvičs norādīja, ka patlaban vērojama situācija, ka veikalu skaits laukos samazinās, jo nav iespējams atrast darbiniekus. Viņš tam par iemeslu minēja cilvēku aizplūšanu uz lielākām pilsētām vai ārzemēm. Tomēr, ņemot vērā situāciju ar «Brexit» un bēgļu jautājumu risināšanu Eiropas valstīs, viņaprāt, vairums ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju sāk saprast, ka situācija ārvalstīs ne vienmēr ir labāka, līdz ar to viņi pamazām apsver iespēju atgriezties Latvijā, kas savukārt varētu nodrošināt to atgriešanos vietējā darba tirgū.