Nākotnes Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politikā (KPL) nepieciešams ieviest taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pirmdien uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece informēja, ka pirmdien, 29. janvārī, zemkopības ministrs piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kur turpinājās dalībvalstu diskusija par Eiropas Komisijas (EK) pagājušā gada nogalē publicēto paziņojumu par ES pārtikas un lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada.
Dūklavs uzrunā padomē norādīja, ka nākotnes KLP nepieciešams ieviest taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, beidzot samazinot būtiskās atšķirības tiešmaksājumu līmeņos starp dalībvalstīm. Turklāt, izstrādājot KLP pēc 2020. gada, jau iepriekš ir skaidri jānovērtē, kā tā ietekmēs lauku uzņēmēju dzīvotspēju un konkurētspēju mazajās valstīs.
Zemkopības ministrs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē arī uzsvēra, ka ES finansējums mērķtiecīgi jāvirza tieši lauksaimniecības nozarei, lauku attīstībai, lauksaimniecības un pārtikas ražošanai, kas dotu iespēju arī turpmāk attīstīties Latvijas lauku teritorijām, kas šobrīd atpaliek no vidējā ES lauku teritoriju attīstības līmeņa.
ZM informē, ka Latvija atbalsta EK piedāvājumu samazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem un institūcijām, kā arī paredzēt lielāku pašnoteikšanos dalībvalstīm individuālo pasākumu īstenošanā, uz ko Latvija ir aicinājusi EK jau vairākkārt daudzu gadu garumā.
Jau ziņots, ka EK novembra beigās nāca klajā ar ziņojumu «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne». Tajā norādīts, ka vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās KLP atbalstu lauksaimniekiem un veicina ES lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību.
Paziņojumā izklāstīts, kā varētu nodrošināt vecākās ES kopējās politikas pielāgojamību arī turpmāk. Iniciatīvas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu nolūkā sasniegt vērienīgos kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.
Plānots, ka konkrētus likumdošanas priekšlikumus KLP nākotnei EK publicēs 2018. gada vasarā.
