Latvija ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem tam, kā Eiropas institūcijas un dalībvalstis var sadarboties enerģētikas jomā, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents enerģētikas jautājumos Marošs Šefčovičs.
EK komisārs: Latvija ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem ES sadarbībai enerģētikas jomā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viceprezidents skaidroja, ka Latvija veikusi ievērojamu progresu elektroapgādes starpsavienojumu jomā, proti, divu gadu laikā no 4% līdz 24% pieaudzis elektroapgādes apjoms, kas tiek piegādāts pa starpsavienojumiem. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas sistēmu.
«Šajā ziņā EK var piedāvāt savas zināšanas, tāpēc Baltijai kopā ar Poliju atliek politiski izšķirties par šo jautājumu līdz jūnijam. EK un Eiropas Parlaments (EP) centīsies palīdzēt Latvijai ar šā jautājuma risināšanu, bet jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas EP vēlēšanas, pēc kurām iespējamas izmaiņas, tādējādi pēc šīm vēlēšanām var būt nepieciešams laiks, lai atkal ieskrietos,» teica Šefčovičs.
Viņš komisijas deputātiem izklāstīja Eiropas Enerģētikas savienības mērķus, norādot, ka savienības izveide turpina virzīties uz priekšu, un atgādināja par tās prioritātēm, proti, nodrošināt Eiropai un tās iedzīvotājiem drošu un ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamām cenām. Viņš uzsvēra, ka Eiropai nepieciešams pietiekams energoresurss un sistēma, kas būtu noturīga un stabila, lai iespējama energoresursu piegāžu atslēgšana nespētu kaitēt patērētājiem.
Šefčovics vērsa uzmanību uz izstrādātajiem noteikumiem, kas paredz, ka, saskaroties ar gāzes piegādes krīzēm, Eiropas Savienības (ES) valstis varēs iedarbināt īpašu pārrobežu palīdzības mehānismu. Tāpat noteikumi ietver arī pārredzamus līgumus, proti, EK varēs pieprasīt informāciju par būtiskiem gāzes piegādes līgumiem jeb tādiem, kas regulē 28% ikgadējā patēriņa piegādi. EK arī varēs pieprasīt detalizētu informāciju par citiem līgumiem, kas ietekmē gāzes piegādi, piemēram, tādiem, kas regulē piekļuvi infrastruktūrai.
Viceprezidents arī neslēpa, ka gāzesvada «Nord Stream 2» projekts bijis «nelāgs» jau brīdī, kad ticis prezentēts. «Daudzi norādījuši, ka tas nav politisks, bet komerciāls projekts. Neesmu redzējis nevienu komerciālu projektu, par ko būtu tik karstas politiskas diskusijas. Šobrīd tiek meklēti risinājumi un vērtēti ES tiesību akti, bet šajā jautājumā ES ir dalīts viedoklis – dažām valstīm projekts simpatizē, citām nepatīk,» teica EK pārstāvis, piebilstot, ka pavasarī plānota tikšanās ar attiecīgās jomas ministru no Krievijas puses, lai šo jautājumu pārrunātu.